Slimnīcā Ukrainā ārste pārbaudīja donoru asinis – vai tās ir drošas pacientiem pārliešanai. Rīgā viņa atradusi darbu sev pilnīgi citā nozarē – Austrumu slimnīcas Patoloģijas centrā. Viņas uzdevums ir sagatavot audu paraugus analizēšanai – vai tajos ir atrodamas izmaiņas.

"Godīgi sakot, es savu diplomu nejauši paņēmu. Es pat neplānoju meklēt darbu. Bet mana radiniece interesējās par to un teica – mums mediķu trūkst!" stāstīja sieviete. 

Latvija Natālijai ir mīļa un pazīstama. Te dzīvo viņas māsa un brālēni. Jau kā skolniece Natālija pavadījusi šeit visus skolas brīvlaikus. Viņas māsa dzīvo Siguldā, un māsas vīrs Natāliju katru rītu atved uz darbu Gaiļezerā, jo arī pats tur strādā.

"Mēs esam sabiedriski un darbīgi. Es tā domāju. Mēs esam ļoti sabiedriski. Te viss ir tā mierīgāk, un tā man pietrūkst. Es mīlu parunāties, kafiju ar meitenēm kopā padzert. Bet man šeit ir māsa, un paldies Dievam, ka ir. Mums abām kopā ir tik labi!" stāstīja Natālija.

Notiekošajam dzimtenē viņa seko kanālā "Telegram". Dažas ziņas šķiet prātam neaptveramas.

"Tas ir genocīds. Bet Eiropā ne visas valstis tam tic. Lai gan daudzas palīdz. Tās ir šausmas, kas tur notiek. Tā nav bijis nevienā karā nevienā valstī. Ko viņi tur dara! Rīkot bērnu safari? Un šaut bērniem pa kājām. Nošaut mammu? Un neuztvert to kā genocīdu?" sacīja Natālija.

Izbēgt no domām par karu ārste spēj tad, kad dodas pastaigās.

"Dabā un vientulībā. Es mīlu pabūt viena, padomāt un iedzert kafiju. Un daba dziedē," stāstīja sieviete.

Natālijas 22 gadus vecā meita jau plāno atgriezties mājās. Lai gan ārste kolektīvā iejutusies labi, viņa domās jau ir savā slimnīcā Ukrainā.

"Tur viss strādā. Manā darbā arī mani gaida. Un mana meita jau pošas prom. Atpakaļ. Tā ka es arī, visticamāk, došos..." stāstīja sieviete.

Ukrainā Natāliju gaida vīrs un znots.  

Neskaitot Natāliju, pārrunas un dokumentu saskaņošana Austrumu slimnīcā turpinās ar vēl 16 ārstiem un trim māsām. Slimnīca sola piedāvāt darbu ikvienam mediķim, kurš izteiks tādu vēlēšanos. 

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.