Panorāma

Panorāma

Panorāma

Mūzika kā aicinājums

Austris pēc aknu transplantācijas veseļojas un sapņo kādreiz noskriet maratonu

Manas dzīves jaunais gads jau ir sācies – tā saka 25 gadus vecais Austris Augusts, kurš, pateicoties Latvijas sabiedrības atbalstam un Tartu klīnikas ārstu meistarībai, nu atveseļojas pēc aknu transplantācijas operācijas. Ziemassvētkus Austris ar mammu vēl pavadīja Tartu slimnīcā, bet Jauno gadu visa ģimene sagaidīs kopā Latvijā, jaunietis kļūst stiprāks un sapņo kādreiz noskriet maratonu.    

Jau kopš otrdienas vakara Austris Augusts ir mājās Iecavā, savā istabā, savā gultā, bet ciemiņus viņš pagaidām nevar uzņemt pārlieku novājinātās imunitātes dēļ, tāpēc LTV ar viņu sazinājās elektroniski.

Jaunietis atzīst, ka būt mājās ir forši, bet tagad atkal jāpierod pie tā visa, jo “pietiek ar 20 dienām, lai citi ieradumi jau veidotos, bet mājās ir forši”.

No slimnīcas Austri izrakstīja pat ātrāk, nekā bija cerēts, un mājupceļu puisis iemūžinājis – gan kā pats savām kājām šķērsoja Igaunijas-Latvijas robežu, gan ilgi gaidīto tikšanos ar ģimenes mīluli – suni Molliju.  

Īpaši jāuzmanās Austrim būs vēl trīs mēnešus, teju ik nedēļu arī jādodas uz Tartu klīniku parādīties ārstam. Puiša mamma Ilze atzīst – pēdējo mēnešu notikumi iemācījuši novērtēt katra mirkļa nozīmi.

“Ir noslēdzies viens posms un sācies cits, vai viņš būs vieglāks, to laiks rādīs,” saka Ilze.

“Laiks nebija viegls, bet, paldies dievam, sirdī bija miers un bija pārliecība, ka viss būs labi, un tā arī notika,” piebilst Austra tēvs Māris.

“Morāli nospiedošākais no brīžiem bija pēc izmeklējumiem, kad tu gaidi to ziņu, vai ir viss kārtībā vai nav. Es vairāk novērtēju dzīvību kā tādu, jo bez šī te brīnuma, kas ir noticis manā dzīvē, un bez līdzcilvēku atbalsta man nebūtu ne cerības, ne sapņu, nekas no tā visa, un es neturu ļaunu prātu uz valsti, jo es uzskatu, ka valsts, tie esam visi mēs, tie cilvēki, kas manā gadījumā man ļoti palīdzēja un liels paldies viņiem par to,” saka Austris.

“Ko es noteikti esmu sapratusi, mums ir ļoti daudz labu cilvēku. Ļoti daudz,”  piekrīt arī mamma Ilze.

Kopā ar vecākiem Austris jau devies pāris pastaigās un jūt, ka organisms kļūst stiprāks. Pēc izveseļošanās puisis cer atkal pievērsties sportam un sapņo kādreiz noskriet 42 kilometru maratonu.

“Patiesībā mums katram ikvienam ir ļoti daudz dots, mēs neesam to pelnījuši, bet mums tas ir, tā ir Dieva žēlastība, kas mums ir dota, un bez tās neviens no mums nespētu spert nākamo soli un ieelpot nākamo elpu,” saka Austris.

“Es vēlos, lai būtu veselība – gan mums, gan citiem cilvēkiem, bet nevis tādā vienkāršā vārdā, lai mēs neslimotu, bet es vēlos, lai mums būtu veselība kā valstij, kā tautai, gan katram individuāli, lai mums būtu šī vārda tiešajā nozīmē – garīgā, fiziskā, sociālā labklājība,” piebilst Austra mamma.

Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti