Vai latviešu valodā pietiek vārdu, lai runātu par seksu?
Tas ir grūti atbildams jautājums, jo, manuprāt, tas ir atkarīgs, cik cilvēks ir par seksualitāti interesējies, tai skaitā arī vēsturiskā kontekstā. Piemēram, lasījis tautasdziesmas. Tur var atrast dažādus eifēmismus un interesantus apzīmējumus erotikai un seksualitātei.
Un vienmēr jau var izdomāt arī savus vārdus.
To es mēģināju darīt savā pirmajā stāstu krājumā – radīju jaunvārdus sieviešu un vīriešu dzimumorgāniem un erotiskajām sajūtām. Oficiālajā terminoloģijā šie nosaukumi gan nav labskanīgi un diez vai iekļautos kādā romantiskā sarunā. Tā kā tas ir koks ar diviem galiem.
Vadot podkāstu, ko esi novērojusi par mūsu valodas bagātību, runājot par seksu?
Savos karjeras pirmsākumos man pašai mulsums bija izteikti lielāks. Šobrīd tas ir mans ikdienas darbs, arī konsultējot cilvēkus un rakstot rakstus soctīkliem. Bet runājot par podkāsta viesiem, tad viss ir atkarīgs no tā, vai viņš ir šīs jomas profesionālis.
Vai esi saskārusies ar savu klausītāju un lasītāju mulsumu?
Vairāk jau esmu saņēmusi pārmetumus par rakstīto soctīklos, ka runāju un rakstu pārāk atklāti par seksu un to var redzēt arī bērni. Es atbildu, ka savu radīto saturu iestatījumos atzīmēju, lai to redzētu tikai tie, kas ir vecāki par 18 gadiem. Un, manuprāt, vecāku atbildība ir saviem bērniem ļaut vai neļaut būt šajos soctīklos.
Bet man ir arī sekotāji, kuri raksta, cik sarežģīti ir runāt par šo tēmu.
Viņi paslavē mani, ka man to izdodas izdarīt tik viegli. Un tas ir patīkams novērtējums. Vīrieši ir arī rakstījuši paldies par to, ka viņi beidzot zina, kā jūtas sieviete un kā ar viņu runāt.
