Atgriezās no Anglijas un palīdz tautiešiem – topošā romu mediatore Ināra Ignate

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Ja gaišmatainā Ināra Ignate pati sevi neatklāj, tad viņu identificēt kā romu tautības pārstāvi ir visai grūti. Viņa ir dzimusi Talsos, mīl savu pilsētu, bet atzīst, ka “mums, čigāniem, te neklājas viegli”. Viņai ir, ar ko salīdzināt, jo desmit gadi pavadīti Lielbritānijā, kur darbs un stabila alga atradusies visai ģimenei. Dzimtenē tagad tā nav, tāpēc viņas uzdevums ir palīdzēt saviem tautiešiem – tiem, kas grūtībās un pamestībā.

Ar Ināru tiekos brīdī, kad viņa ar māsu jau ilgāk nekā nedēļu ik vakaru brauc no Talsiem uz Ventspili, lai apciemotu ar kovidu saslimušo māti. “Atvedam ko garšīgu un pamājam ar roku, kad mamma paskatās pa logu,” tas ir viss, ko viņas var izdarīt, taču neizlaiž nevienu vakaru. Pirms četriem gadiem mammas dēļ Ināra ar ģimeni atgriezās no Lielbritānijas un tagad ir iedzīvojusies atpakaļ dzimtajā vietā – Talsos.

“Mazā pilsētiņā mēs esam visai draudzīgi, visi viens otru pazīstam, arī tos, kas Pastendē un Valdemārpilī. Tiekamies, bet visi savā starpā radinieki neesam; ir gan iebraucēji, gan vēl vairāk to, kas aizbrauc,” stāsta Ināra un uzsver, ka mūsdienu migrācijas pamatā ir darbavietas jautājums. Kur atrodas darbs, tur arī ir dzīve un iztikšana. Arī Talsu romu vidē ir raksturīga noslāņošanās, kad vieni dzīvē ir atraduši savu nišu, bet citi paliek mūžīgu problēmu zonā. Ināra šobrīd ir vidū un tieši tāpēc organiski ir ceļā, lai kļūtu par mediatoru – starpnieku dialoga veidošanā starp romu ģimenēm un pašvaldības iestādēm.

Nekaunas no vakarskolas

Inara Ignate ar māsām
Inara Ignate ar māsām

“Nāku no astoņu bērnu ģimenes, esmu pati jaunākā. Brāļi ir vairāk izglītoti, Modris izmācījās par finanšu menedžeri, uzreiz dabūja darbu profesijā un sāka strādāt Valsts ieņēmumu dienestā, bija galvenais nodokļu inspektors, arī citi skolas ir pabeiguši. Meitenēm mums nedaudz citādi.

Neesam slinkākas, bet ātrāk pievēršamies ģimenes dzīvei, un tad jau skola bieži paliek nepabeigta,” atzīst Ināra, kas šobrīd, trīsdesmit divu gadu vecumā, nekaunas mācīties vakarskolā, lai pabeigtu 9. klasi.

“Kāpēc jākaunas? Vecāki mūs visus sūtīja skolā, mākam lasīt, rakstīt un daudz vairāk. Man ļoti padodas viss, kas saistīts ar datoriem un jaunajām tehnoloģijām, bet viss ir apgūts pieredzes ceļā, ne skolas solā, ” stāsta Ināra, kas sešpadsmit gadu vecumā vispirms pārcēlusies uz Ventspili, bet deviņpadsmit gados kopā ar visu kuplo ģimeni devusies uz Dērbiju Anglijā. “Tagad var mācības turpināt – visi bērni paaugušies,” par sevi ir pārliecināta trīs bērnu mamma, kuras atvases dzimušas ar četru gadu intervālu un šobrīd ir divpadsmit, astoņus un četrus gadus vecas.

Anglijā pierada pie citas attieksmes

“Darbs un alga ir ļoti svarīgi. Talsos mūsu cilvēki tiek tikai pie gadījuma darbiem, pret viņiem izturas ar aizdomām. Anglijā mēs pieradām pie pavisam citādas attieksmes. Tur nevienu nešķiro ne pēc izskata, ne tautības. Tur darba devējs ir ieinteresēts, lai padotie ātri apgūst vajadzīgās iemaņas, tāpēc rīko kursus, apmāca, rāda priekšā. Tie ir vienkārši darbi, bet iemaņas visiem ir vajadzīgas,” pieredzē dalās jaunā sieviete, kas darbus meklējusi caur aģentūrām. Kur piedāvā – tur ej, strādā un saņem atalgojumu! Ar to pieticis, lai dzīvotu, apceļotu Angliju un Velsu, svinētu plašus ģimenes svētkus… Trīs gadus Ināra nostrādājusi puķu fabrikā, bet vislabāk viņai paticis darbs kāda laba zīmola apģērbu interneta veikalā.

Viņas uzdevums bijis sagatavot sūtījumus, bet tas nozīmē, ka jāpārvalda dažādas uzskaites programmas, jāorientējas noliktavu un grāmatvedības sistēmās, jābūt precīzai un fokusētai.

Inara Ignate ar brāli Modri
Inara Ignate ar brāli Modri

“Anglijā uzreiz gāju uz angļu valodas kursiem, apguvu labi. Arī citi romi ir gana apķērīgi, dabūja darbu, vēl pirms iemācījās valodu. Tur tu vienkārši ej un dari, nevis gaidi nezin ko. Ja šāda iespēja būtu Latvijā, tad strādātu daudz vairāk čigānu, varbūt pat visi,” bezdarba sāpi uzsver Ināra. Viņa pēc izskata nav tik atšķirīga, izteiksmīga kā citi romi, taču problēma paliekot tik un tā.

“Jā, mani varbūt paņems darbā, bet tiklīdz pamanīs atšķirību, tā skatīsies šķībi. Tas ir pārbaudīts – Latvijā mums ir grūti. Čigānus vairāk ievēro, skatās uz nagiem. Varbūt baidās, ka esam zagļi vai nezinu – kāpēc? Mēs gribam strādāt, varam, darām. Ja mūs nediskriminēs, tad strādāsim!” ir pārliecināta Ināra un izstāsta paradoksu par brāli Modri. Vispirms viņš, izglītots un ticis labā darbā, palicis Latvijā, bet drīz nav varējis izturēt atšķirtību no ģimenes un pārcēlies līdzi. Tagad visi citi ir atpakaļ, palicis vienīgi viņš.  Modris strādā savā profesijā, rēķina un izmaksā cilvēkiem algas – ir apmierināts un pateicīgs Dievam.

“Jā, esam ticīgi cilvēki. Esmu kristīta luterāne, bet man patīk iet arī pie katoļiem. Dērbijā mums bija sava Latvijas romu vasarsvētku draudze, “Dieva ģimene”, tās man ļoti pietrūkst. Brālis tur kalpo kā slavētājs, bet es cenšos reizi dienā pieslēgties tiešsaistē – tas palīdz un uzlādē,” atklāj Ināra.

Tieksme uzlabot situāciju

Ceļš uz mediatora darbu Inārai sācies ar ikdienišķām sadzīves situācijām, kad Talsos viņas tautiešiem ir bijusi vajadzīga palīdzība – kas maznodrošinātā statusam jāpiesaka, kam apgādnieka zaudējuma pensiju jānokārto, kam darīšana ar tiesu izpildītājiem vai bāriņtiesu… Pārsvarā tie ir vecāki cilvēki, kam bērni ārzemēs, paši palikuši vieni vai ar mazbērniem. Ināra vispirms palīdzējusi vismaz bankas pārskatus izdrukāt, bet pamazām tautiešu problēmu risināšanā ievilkta dziļāk. Pati nav zinājusi, kas jādara un meklējusi padomu pie romu mediatoriem ar ilgāku pieredzi. Tikusi galā ar vienu problēmu, tad ar nākamo, līdz kļuvusi pamanīta – viņas paveikto novērtējuši gan tautieši, gan valsts, pašvaldības un sabiedrisko organizāciju pārstāvji.

“Tu taču pati varētu kļūt par mediatori, tev nav tikai man jāprasa,” verdiktu viņai pateikusi romu mediatore no Ventspils. Kultūras ministrijas pārstāvji Ināru uzrunājuši  projekta “Latvijas romu platforma” ietvaros organizētajā  seminārā, kas noticis 2020. gadā vēl pirms pandēmijas. Sākušās sarunas un apmācības. “Man ir tieksme uzlabot situāciju, neesmu gatava noslēgties problēmās un neko nedarīt.

Gribu, lai Talsos sabiedrība saprot – arī mēs, romi, esam cilvēki, un visi čigāni nav vienādi. Ja kāds ir slikts, tad visi nav jāmēra pēc vienas mērauklas.

Inara Ignate
Inara Ignate

Vēl es vēlētos, lai visiem ir darbs. Māsa jau ilgus gadus ir bezdarbniece, bet viņai dod tikai ielas slaucīt. Vienu reizi desmit gados piedāvāja apkopējas darbu telpās. Un drīz vien atrada iemeslu atlaist...  Vairums ģimenes dzīvoja tā, ka vīrs uz trīs, četriem mēnešiem brauca peļņā uz Angliju, tad ģimene pārlaiž laiku līdz vasarai, kad klāt ogu sezona. Labi, ka mūsu meži ir bagāti. Esam pieraduši, zinām savas takas. Piepelnies un iztiec! Taču gribas normāli, kā Anglijā, saņemt algu! Vai tad tas ir kas īpašs? Diemžēl te ir kā pret sienu,” par attieksmes stereotipiem vēsta Ināra un min vairākus konkrētus piemērus. Tāpat jaunā sieviete atzīst, ka dēlam ir mainījusi skolu, jo pirmajā bijušas nievas un apvainojumi. 

“Bija jāiet uz skolu aizstāvēt – viņu apsaukāja, izstūma. Viņš tur bija viens romu bērns, varbūt tā bija galvenā problēma.

Tagad, Talsu pamatskolā, ir vairāki tautiešu bērni kopā, arī attieksme labāka,” atzīst Ināra, kas uzsver – izglītībai ir nozīme! Savu identitāti, to, ka viņa ir citāda, Ināra sapratusi jau no mazām dienām.  “Ar latviešu bērniem centos būt draudzīga, bet šie vienā balsī teica – tu taču čigāniete! Vēlāk gan sadraudzējāmies. Kad sevi parādi, tad tevi pieņem, galvenais ir nebaidīties. Nekādu dižu atšķirību jau mūsdienās nav. Ne tās krāšņās dziesmas un dejas, ne garie brunči. Mūsu ģimene ir kristieši, brālēns Mareks ir luterāņu mācītājs – mēs zīlēt nevaram. Es nemāku un negribu. Tikai zelta rotas patīk, vienīgi tas saista ar pagātnes tēlu,” nosmej mūsdienīgi augusī un dzīvojošā Ināra Ignate, kas gan mašīnu vada, gan tiešsaistes mācībās un konferencēs ne tikai pati tiek ar tehniku galā, bet spēj arī citiem palīdzēt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti