Šogad ir citādi – Latvijas karogs gan ceļas mastā, bet svinību vieta ir Vašingtonas latviešu centra rudenīgais ārs. Pandēmija diktē savus noteikumus, un telpās pulcēties pagaidām liegts. Taču pat maskas un drošā distance nav šķērslis valsts svētkiem. Izskan pašu dziedāta Latvijas himna, draudzes prāvestes Anitas Vārsbergas-Pāžas ceļa vārdi un dzejoļi par Latviju latviešu skoliņas audzēkņu izpildījumā.
Vašingtonas skola ir trešā lielākā latviešu skola ASV, kuru vēl līdz pandēmijai apmeklēja ap 50 bērnu – gan ASV pastāvīgi dzīvojošie, gan diplomātu atvases, lai apgūtu un saglabātu latviešu valodu, vēsturi un tradīcijas. Tagad nodarbības notiek internetā, un šī pēc daudziem mēnešiem ir otrā reize, kad, ieturot distanci, bērni ir varējuši satikties.
ASV dzīvojošais Henriks Pēkalis sacīja: “Prieks, ka tik daudzi cilvēki šeit atceras par Latviju un ka tik daudz tautiešu var sanākt kopā un nosvinēt Latvijas dzimšanas dienu.”
Savukārt Inese Akmeņkalne-Vancika minēja, ka svētku sajūta nav pazudusi: “Svētku sajūta joprojām ir, protams, tas ir daudz citādāk, un bēdīgi, ka mēs nevaram tikties kā parasti – kopējā telpā ar lielām svinībām un lielu svētku galdu, kas it sevišķi bērniem ir ļoti patīkami.”
“Amerikā nav tā, ka būtu viena tauta. Te ir cilvēki no visādām tautām. Lai sevi labāk saprastu, ir svarīgi zināt, no kurienes esi cēlies,” stāstīja Vašingtonas draudzes skolas pārzine Daina Bloka.
Pēc svinīgās daļas atceļā pa kādam pīrāgam, un svētki turpināsies mājās ģimenes lokā. Plāni par došanos uz Latviju gan tagad daudziem ir atlikti malā līdz laikam, kad pandēmija rimsies un lidojumi atkal būs iespējami. Rudens un ziema būs jāpavada ASV, daudzas latviešu ģimenes ar gaišām domām par Latviju cer to ieraudzīt pavasarī.
