Daugavpils novada Līksnas pagasta iedzīvotāja Oksana Krišjāne kopš smagas autoavārijas jau sešus gadus ir piesaistīta ratiņkrēslam, tomēr viņas dienas aizrit spraigi un intensīvi.
Optimistiskā un dzīvespriecīgā sieviete ne tikai pati nenokar degunu, bet arī strādā, lai palīdzētu citiem invalīdiem. „Pavingrojam, izdaru mājas darbus un taisāmies uz darbu (..) Uzņēmums, kurā es strādāju, nodarbojas ar palīglīdzekļu īri un pārdošanu. lai cilvēkiem labāk paskaidrotu, kas priekš kā ir paredzēts, jo, godīgi sakot, mums neviens nepaskaidro (..) pēc tam braucam mājās un tad jau kaut kādi mājas darbi. Un tā katru dienu (..) it kā nepamani, ka esi ratiņkrēslā, kā tagad, brauc turp un atpakaļ un jūties kā parasts cilvēks," norāda Oksana Krišjāne.
Sākumā Oksana mēģināja ar dzīvi tikt galā saviem spēkiem, jo pēc autoavārijas izjuka ģimene, viena pati viņa audzināja meitiņu. Savukārt asistents, kurš savu vārdu nevēlājās atklāt, krīzes laikā pazaudēja savu biznesu. Sākumā viņš tāpat vien dažkārt atnāca palīgā kaimiņienei, bet tagad ir kļuvis Oksanai par oficiālu asistentu. Tomēr asistentam tas nav tikai darbs vien, bet arī daudz kas vairāk. „Godīgi, nezinu, tā sanāca. No sākuma vienreiz palīdzēt, otrreiz palīdzēt, beigās, nezinu, sanāca tā, ka katru dienu (..) [Palīdzu] māju iekurināt, aizvest uz darbu, pie fizioterapeita, pārģērbties, nu daudz ko... malku atnest un uz veikalu aizbraukt, iepirkties, palīdzēt iekāpt, izkāpt mašīnā, tikt iekšā veikalos vai tur pie tā paša ārsta," uzskaita Kaspars Skrindževskis.
„Tā sanāk, ka viens tu neesi nekas, bet, kad ir palīgs, tu jau vari visu. Gribas gan uz frizētavu, uz manikīru, pie ārsta, visur. Vienkārši cilvēki neaizdomājas, ka mēs piecēlāmies, apģērbāmies un aiziet. Bet kad viss ir nedaudz mainījies, tad viens tu nevari, bet ar palīgu jau visu var," norāda asistents.
„Kad kaut ko lūdz, tad jūties bezpalīdzīgs, tāpēc lūdzam tikai tad, kad ļoti vajag, bet cenšamies paši. ,tagad, kad ir asistents, tas ir liels atspaids un nejūties piesiets pie mājas. Tad visiem vajadzēja lūgt palīdzību, bet tagad ir citādāk," saka Oksana.
Asistenta pakalpojumi cilvēkiem ar invaliditāti Daugavpils novadā ir pieprasīti, jo tie ļauj invalīdam pilnvērtīgāk atgriezties dzīvē, kā arī dod papildu darbavietas. „Šis pakalpojums var kalpot kā piemērs visā Latvijā. Ir grūti izprast to cilvēku, kāds atrodas ratiņkrēslā. Tam ir jābūt kaut kādām īpašām prasmēm, īpašai domāšanai, lai uzņemties tādu misiju, kā asistentam aprūpēt tieši Oksanu, kura šobrīd ir ratiņkrēslā," saka Daugavpils novada sociālās pārvaldes vadītāja Anna Jegorova.
Lai arī ikdiena nav viegla. ne Oksana, asistents nesūdzas par dzīvi, palīdzot viens otram, viņi jūtas piepildīti ar pozitīvu enerģiju. „Ceļā gadās tādi cilvēki, kas vēlas tev palīdzēt, un tu ar prieku pieņem šo palīdzību. Viss ir atkarīgs no Augšas. Ja Augšā izlems, ka jābūt labi, tad noteikti viss izdosies. Ja nē, tad centīsimies tālāk – cerība mirst pēdējā," nosaka Oksana.
