Ko viņi spēlē pašlaik? "Mēs spēlējam “King of Tokyo”," izsaucas Mārtiņš. "Mana mīļākā spēle ir “Subterra”," papildina Evelīna. "Jūs esat cilvēki, kas ir gājuši un iekrituši alā. Un jums ir jāatrod ceļš, kā tikt no tās alas ārā. Tur nāk visādi mošķuļi, gāzes un ūdens izplūdums..." viņa aizrautīgi stāsta.
Tā ir spēle, kurā dalībnieki nevis sacenšas, bet mācās sadarboties, lai kopā uzvarētu. Taču ģimenē cieņā ir arī sāncensīgās spēles, kas māca atkal ko savu.
"Tas pats vienkāršais "Cirks" mazajiem iemāca, ka ne viss dzīvē ir ļoti plānojams un ir arī savs veiksmes faktors. Tā dažkārt ir pirmā vilšanās, ko bērns piedzīvo, noslīdot lejā pa "Cirka" trepēm," saka mamma Iveta.
Spēles uz ģimenes galda tiek celtas vismaz reizi nedēļā. Tas ir lielisks prāta treniņš kā bērniem, tā pieaugušajiem.
“Kā minimums, tā ir prasme skaitīt, jo ir jāskaita punkti. Bet tā ir arī prasme analizēt situāciju, prasme, kooperatīvi spēlējot, upurēt kaut ko savā uzvedībā, lai sasniegtu kopējo mērķi. Spēlējot sacensību garā, tā ir plānošana, stratēģija. Tas noteikti attīsta domāšanu. Lēmumu pieņemšanu pie noteiktiem nosacījumiem, noteikumu ievērošanu. Bērniem noteikti tā ir arī lasītprasme,” stāsta Iveta un Ervīns.
Līdz ar sabiedriskās dzīves ierobežojumiem pie galda spēlēm grib tverties daudzi. To novērojis uzņēmums "Brain Games", kura vadītāju Egilu Grasmani šonedēļ izjautāja Latvijas Radio raidījums "Pievienotā vērtība". Strauji augot pieprasījumam, veikalus vīrusa draudu dēļ pat aizvēra ciet. Tagad klientus laiž iekšā pa vienam un var maksāt tikai ar karti. Un ir viena spēle, ko izķēra uzreiz.
"Spēle "Pandemic" diemžēl ir deficīts. Igaunijas versija mums vēl ir, bet Latvijas un Lietuvas versijas ir izpirktas. Bet ir jau ceļā un aprīļa beigās jau atkal vajadzētu būt dabūjamai," atklāj Grasmanis.
Galda spēli "Pandēmija", tāpat kā simtiem citu, var spēlēt arī tiešsaistes platformās, kas labi noder brīžos, kad ar draugiem pie viena galda sēdēt nevar.
"Mēs lietojam lapu "Tabletopia", kur ir tieši tās pašas spēles, ko var dabūt galda versijā, tikai 1:1 pārnestas virtuālajā vidē. Domāju, ka krīze šiem pakalpojumiem ir devusi jaunu elpu, cilvēki vienkārši ir spiesti tos izmantot. Ja viņi grib spēlēt, bet draugi ciemos nevar atnākt, tad izmantojam virtuālo vidi," teic Ervīns Gailišs.
Virtuālajā vidē pēdējā laikā pieaudzis arī pieprasījums pēc datorspēlēm. Spēļu tematikai veltītais portāls "Polygon" marta vidū vēstīja, ka populārā datorspēļu platforma "Steam" nupat sasniegusi jaunu rekordu, vienlaikus ielogojoties 20 miljoniem cilvēku. Par intereses pieaugumu ziņo arī citas spēļu platformas. Taču Latvijas uzņēmums "Enjoy the Game", kura īpašniekam Harijam Beļskim pieder arī videospēļu muzejs, šo tendenci neizjūt.
"Pasaulē it kā runā, ka pieaug. Piegādātāji Anglijā saka, ka viņiem iet daudz labāk, apmēram kā uz Ziemassvētkiem, bet, protams, uz Latviju tas neattiecas.
Vismaz uz mums noteikti ne," nopūšas Beļskis.
Pieplūdumu savā videospēļu veikalā Barona ielā viņš manījis tikai pirmajā dienā pēc ārkārtējā stāvokļa izsludināšanas. Tagad uz veikalu cilvēki baidoties nākt, bet interneta vidē ar starptautiskajām platformām uzņēmums nespēj konkurēt, atzīst Beļskis.
"Tie, kuriem ir nauda, pērk internetā. Un es pieļauju, ka viņi pērk ne Latvijā. Man arī ir internetveikals, bet, ja man dienā ir viens vai divi pasūtījumi, tas jau ir labi. Kaut gan mums viennozīmīgi ir lielākā spēļu izvēle Latvijā," saka uzņēmējs. Viņš dusmojas, ka pircēju nauda aizplūst uz ārzemēm un pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi Latvijā nepaliek. Ieņēmumus vairs neienes arī tūristi, kas iepriekš bija apmēram ceturtā daļa no veikala apmeklētājiem. Labi, ka ēkas saimnieks krīzē atlaidis īri – tas pagaidām ļaušot izdzīvot.
