Jau sarunas sākumā Sentivani-Auziņa uzsver, ka netulko dainas, bet dēvē to par "pārlikšanu angliski". Process ir ļoti sarežģīts, jo angliski nav pasakāms, piemēram, "saulīt tecēj tecēdama".
"Saulīte angliski netek! Cīnos, cīnos, cīnos un man iznāk "Sweetest Sun so soon is setting"," stāsta sieviete.
Katram vārdam tiek atrasta nozīme un sameklēts angliski visatbilstošākais vārds.
"Un ne tik viens tas pats zilbju skaits, bet tām zilbēm jāpadodas trohajam jeb daktilim, kas ir dainā. Un tas ir pretdabīgi angļu valodai, jo angļu valodā uzsvars var dancot visur kur. Bet latviski var būt tikai pum, pum, pum..." stāsta dainu atdzejotāja.
Savu talantu Sentivani-Auziņa atklājusi tikai mūža otrajā pusē. Un 450 dainu pārnešana ar latvietes spītu un pacietību viņai prasījusi 18 gadus. Izdošanu gaida jau otrā grāmata, kurā angliski būs lasāms vēl 900 dainu. Tas nozīmē, ka līdz mūža sapnim – 2000 dainu pārnešanai – pietrūkst vien 650.
"Dainas ir mūsu Bībele, un viņām ir jābūt daļai no Rietumu kultūras vērtībām. Un, ja mēs viņu necelsim gaismā, tad neviens viņu necels," uzsver Sentivani-Auziņa.
Katru dainu viņa ne tikai pārnes angļu valodā, bet arī apraksta tās skaidrojumu, lai tā būtu izprotama ārzemniekiem.
"Es arī negribu, ka angliski tās sauc par "folk songs". Latviski saka tautas dziesmas, bet pagaidi, pagaidi... Angļu valodā "tautasdziesma" nozīmē kaut ko ļoti primitīvu. Tāpēc es viņas saucu par "folk poetry" - tautas dzeju," stāsta Sentivani-Auziņa.
Dainu pārlicējas valoda pati izklausās kā tautas dziesma. Savu pirmo grāmatas izdevumu viņa sauc par bārenīti, bet Sentivani-Auziņa gribot mātes meitu. Nu viņai tāda ir – ar grezniem vākiem un ilustrācijām, ko varot dāvināt ar lepnumu.
Ieva Sentivani-Auziņa dzīvo ASV, taču ik gadu cenšas atbraukt uz Latviju, lai šeit pavadītu pusgadu. Šobrīd viņa sākusi darbu jau pie sava trešā izdevuma.
