Pēterim Tomiņam 21.novembra vakars bija brīvs. Viņš nesen bija atgriezies mājās no darba. Tālāk viss noticis saskaņā pēc rīcības scenārija, ko mediķi vēl tikai veido. Ārsti paši steigušies uz slimnīcu. „Visi, kas bija dzirdējuši televīzijā, visi kustējās uz slimnīcas pusi. Un laika pietika – izbrīvēt mūsu klīniku, gultas reanimācijas nodaļās. Diezgan ātri salasījās ķirurgi, traumatologi. Mums par laimi, cietušie iestājās pietiekoši pakāpeniski, tā ka mēs viņus paguvām apstrādāt normāli," stāsta ārsts.
Klīnikas vadītājs starp organizatoriskiem darbiem arī pats pieņēmis un palīdzējis no gruvešiem izvilktajiem. Daudziem cietušajiem atveseļošanās būšot ilga un smaga.
To, ka sagrautajā veikalā vairs nebūs izdzīvojošo, pieredzējušais ārsts sapratis jau nākamās dienas, 22.novembra, rītā. „Tādā temperatūrā atdziest neglābjami. Ja apkārt ir liela, auksta masa, betona kluči siltumu no organisma burtiski izsūc. Pat tajā gadījumā, ja formāli vēl varētu būt dzīvs, tad no atdzišanas vien tur vairs nekas nevar būt, un perspektīva izdzīvošanai tuvojas nullei."
Ārsts arī piekrīt glābēju lēmumam pārtraukt glābšanas darbu sestdienas vakarā. „Man emocionāli briesmīgākais brīdis bija vakar, kad pēkšņi parādījās iespēja, ka arī paši glābēji varēja izrādīties aprakti. Tas bija fantastiski, ka dažu minūšu inventarizācija bija izdarīta un izskanēja paziņojums, ka visi ir dzīvi. Atkal jau bijām zemajā startā," atklāj Pēteris Tomiņš.
Taujāts, vai Latvija ir gatava šādām lielām nelaimēm, ārsts saka, ka neviens nekad tam īsti gatavs nav. „Viens jautājums ir kvantitātē, cik būs cietušo. Un no otras puses, resursos, psiholoģiskajā un organizatoriskajā gatavībā."
Pēterim Tomiņam ir bažas, ka trekno gadu celtniecības buma rezultātu vēl jutīsim.
„Tas bija [būvniecības eksperts Sergejs] Meirovics, kurš teica ļoti skarbus vārdus, un Valsts prezidents, kurš teica vēl skarbākus vārdus. Šie divi cilvēki mani gatavo tam, ka šī nebūs pēdējā reize," saka dakteris Tomiņš.
