Vēstniecības, organizācijas un biedrības sarūpējušas rūpīgi gatavotus un organizētus tiešsaistes pasākumus, mājokļos mirdz svecītes un vāzēs priecē ziedi Latvijas karoga krāsās. Kaut arī 18. novembris citās valstīs, protams, nav brīvdiena, vakarā daudzas ģimenes sēdīsies pie skaisti klāta svētku galda, noskatīsies kopā kādu filmu vai koncertu vai pieslēgsies tiešsaistē – vai nu savējo lokā, vai oficiāli organizētiem pasākumiem.
Sadziedāšanās līdz nakts vidum
Piemēram, Latvijas Republikas vēstniecība Vācijā aicina ikvienu visā pasaulē tieši valsts svētku vakarā pievienoties Latvijas dzimšanas dienas svinībām platformā “ZOOM” tiešraidē no Latvijas vēstniecības Berlīnē. Vakara programmā paredzēta vēstnieces Ingas Skujiņas apsveikuma runa, prezidenta Egila Levita valsts svētku videouzruna diasporai, dziedātājas Vizmas Zvaigznes un ģitārista Viktora Santanas akustiskais koncerts ar Zigmāra Liepiņa melodijām. Ieplānota arī karodziņu akcija – dalībnieki aicināti sagatavot katram savu Latvijas karodziņu, pasākuma noslēgumā tiks uzņemti ekrāna attēli, ar kuriem tālāk dalīties sociālajos tīklos, pievienojot atbilstošus tēmturus.
Tiešsaistes saslēgšanos organizē arī diasporas biedrības. Pērn Itālijas latvieši Lāčplēša dienu svinēja neierasti – ar pārgājienu. Šogad to draugu un tautiešu pulciņā nedrīkst… Taču 11. novembrī Itālijas un itāļu Šveices latviešu biedrība (ALISI) organizēja tiešsaistes pasākumu, aicinot atzīmēt Lāčplēša dienu mājās, bet kopā. Pasākuma virtuālie viesi bija ne tikai no Itālijas, bet no vēl desmit valstīm. Runas teica biedrības priekšsēdētāja Vita Začesta, arī Latvijas Republikas vēstniece Itālijā Solvita Āboltiņa. Savukārt ļoti vērtīgu vēsturisko pārskatu par 20. gadsimta sākuma ģeopolitisko situāciju Eiropā sniedza vēsturnieks, Florencē doktorantūrā studējošais Kārlis Sils.
Savas zināšanas katrs dalībnieks varēja pārbaudīt tiešsaistes viktorīnā, mēģinot atbildēt uz 24 āķīgiem jautājumiem par Latvijas vēsturi, simboliem, Lāčplēsi.
Savukārt nosacītajā neoficiālajā daļā kopā ar kora “Saule” diriģenti Ilzi Atardo tika dziedātas dziesmas par Latviju un brīvību – līdz pat vieniem naktī! Savus biedrus un draugus Itālijā biedrība ALISI aicinās būt virtuāli kopā arī 18. novembrī – itāļu draugiem turklāt sagatavota īpaša viktorīna itāļu valodā par Latviju un latviešiem!
Koncerts un veltījumi no Latvijas
Krāšņu virtuālo pasākumu ar nosaukumu “Tikai saknes neatdod!” svētku nedēļas viducī, 14. novembrī, bija organizējusi aktīvā latviešu kultūras biedrība “Saime” (Štutgarte). Nosaukumam izmantota rinda no Knuta Skujenieka dzejoļa. Tradicionālo svētbrīdi vadīja luteriskās baznīcas Vācijā arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis, dalībnieka pasākumi noklausījās gan Latvijas valsts prezidenta uzrunu diasporas latviešiem, gan arī īpašu sveicienu no eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas, ar kuru “Saimei” ir īpašas saites – pirms trim gadiem viņa bija patronese vērienīgajiem Eslingenes Dziesmu svētkiem.
Ar klavierspēli priecēja bērnu un jauniešu kultūrskolas “Štutgartes dzintariņi” audzēkņi Lennards un Karolīna Haufes, bet Latvijas sajūtu sveicienu bija sarūpējuši tautas deju kolektīva “Trejdeksnītis” dalībnieki.
Īpaša bija svinīgā pasākuma otrā daļa – tajā ar speciālu koncertu no Rīgas kinostudijas telpām svētku neklātienes viesus priecēja Igo, Ieva Kerēvica un Juris Kristons.
“Virtuālajos svētkos piedalījās vairāk nekā 100 cilvēki no vairākām valstīm. Liela laime svinēt tik kuplā pulkā!” par izdevušos pasākumu priecājas viena no tā organizatorēm, biedrības “Saime” valdes priekšsēdētāja Laura Putāne.
Pasākumā piedalījās arī Pasaules Brīvo latviešu apvienības pārstāvji – tieši pateicoties šīs organizācijas, kā arī Latvijas Ārlietu un Kultūras ministriju un citu institūciju atbalstam, daudzviet pasaulē šogad var notikt attālinātie svētku pasākumi.
Bērni mācās gatavot svētku gardumus
Latviešu biedrība Beļģijā arī aicina pievienoties kopīgām Latvijas Republikas Neatkarības proklamēšanas dienas svinībām “Zoom” platformā, pēc svinīgajām uzrunām sadziedoties tiešsaistē ar Kārli Būmeisteru (Kažu).
Interesanti svētkiem gatavojās Briseles latviešu bērnu skoliņā. Beļģijas skolās mājturības stundu nav, tāpēc to māca latviešu skoliņā, tostarp arī ēdienu gatavošanu. Vecāko meiteņu grupiņas skolotāja Dace Ulmane stāsta – pandēmijas ierobežojumi ievieš savas korekcijas arī ģimenes svinībās, jo lieku reizi iet uz veikaliem nav vēlams: “Citus gadus varējām domāt, piemēram, par rupjmaizi vai biezpienu, ko var atvest no Latvijas vai nopirkt īpašos veikalos, šogad šie gardumi nav visiem viegli pieejami.
Tad nu bijām dzejnieki un taisījām no nekā! Bija jādomā, kā gatavot ko garšīgu un arī skaistu no produktiem, kas ir ikvienā šejienes pārtikas veikalā.” Tā nu katrs savā virtuvē, bet saslēdzoties kopā ar interneta starpniecību, gatavojuši dažādus gardumus – bērni mācījās glīti sagriez produktus, vārīt ķīseli no dzērvenēm, grauzdēt riekstus un auzu pārslas. Divu stundu laikā tapa skaisti un garšīgi svētku ēdieni. “Turklāt katrā mājā pavāriņš pagatavoja kaut ko nedaudz atšķirīgu, bet visiem viss izdevās lieliski. Mums ir ļoti talantīgi bērni! Ir pat tādi, kuriem sanāk labāk nekā vecākiem!” priecājas skolotāja.
Kad atstatums pārvēršas par atstaTUVUMU
Cik vien iespējams, virtuālajiem pasākumiem pieslēdzas arī Eiropas latviešu apvienības (ELA) kultūras nozares vadītāja Lelde Vikmane, kura šobrīd uzturas Latvijā: “Mēs patlaban aktīvi gatavojam Latviešu apvienības Francijā virtuālo pasākumu 21. novembrī – to organizējam kopā ar Luksemburgas latviešu postfolka grupu “Rudzurika” un bērnu folkloras kopu “Mazās dzērves”.
Bet man bija bezgala liels prieks piedalīties nesenajās biedrības ''ALISI'' virtuālajās 11. novembra svinībās! Pēc Brāļu kapu izstaigāšanas, sveču iedegšanas, sarkanbaltsarkanajiem asteru pušķiem, pēc tam vakarā saslēdzoties virtuāli ar latviešiem no daudzām valstīm – tā īstā, svētā sajūta bija neaprakstāmi silta, tuva un patiesa! Sadziedāšanās katram no sava punkta radīja nevis attāluma, bet atstaTUVUMA sajūtu, beidzām dziedāt ap vieniem naktī! Un Vācijas latviešu organizētais pasākums ar Igo un Ievas Kerēvicas īpaši veltīto koncertu bija īsta medusmaize. Viss notika smalki un ar apburošu noskaņu!”
Tam piekrīt arī Latviešu centra Minsterē (LCM) valdes priekšsēde Madara Gūtmane-Rācenāja: “Tikšanās internetā var notikt pāri jebkādiem attālumiem, un tā ir pozitīvā puse šī gada svētkiem – vēstniecības pasākumā varēsim svinēt ne tikai vietējo latviešu lokā, bet kopā ar latviešiem un viņu draugiem no visas Vācijas un citām zemēm.” Arī viņas mājās patriotiskais stūrītis jau noformēts ar ziediem un svecēm, un 18. novembra vakarā ģimene sēdīsies pie balti klāta svētku galda.
Latviešu centrā Minsterē visi valsts svētki allaž tikuši krāšņi atzīmēti. Šogad, protams, nācies to atlikt… Savējiem gan ticis centra pašdarbības pulciņu Ražas svētku koncerta ieraksts videoieraksta formātā. Un, protams, Latvijas karogs mastā pie latviešu centra uzvijās gan 11., gan 18. novembrī. Atsevišķs tiešsaistes pasākums 18. novembrī nav plānots, lai nedublētos ar vēstniecības pasākumu.
Latvijas karogs 11. novembrī plīvoja arī Anglijas pilsētas Birmingemas centrā, kad tapa ierakstīts vietējo radošo latviešu sveiciens Kalifornijas latviešiem. Birmingemas Mazā teātra režisors Ingmārs Čaklais smejas, ka procesa laikā dabūjuši vietējiem skaidrot, kas tas par karogu un kam par godu. Latvijas Republikas proklamēšanas dienā nav plānots oficiāls pasākums, bet sirsnīga privāta virtuāla saslēgšanās ar savējiem. Protams, arī savās mājās daudzi to atzīmēs: “Mums te ir ļoti patriotiski puiši, kas gatavi arī gan uzdziedāt, gan uzdejot un kas uztur nacionālo pašapziņu, tāpēc Latvija aizmirsta netiek!”
Ar domām par Latviju
Arī citviet latvieši ģimenēs un individuāli piemin, atzīmē un svin. Daudzi – citādāk kā citugad, bet ne sliktāk, varbūt pat īpašāk un sirsnīgāk.
“Šķiet, ka šogad svētki ir īpašāki – garāki, izjustāki, gaidītāki,” saka “Saimes”pārstāve, viena no biedrības paspārnē esošā uzņēmēju un uzņēmīgo kluba “Biznesa bites” dibinātājām un vadītājām Karīna Cīglere. “Esmu domājusi – cik mēs esam laimīgi, mums tumšais Ziemassvētku gaidīšanas laiks nemaz nav tumšs! Un, kamēr citviet jau sākas spīguļu un iepirkšanās drudža laiks, mēs vēl ar dziļu bijību un prieku varam izdzīvot savus svētkus, mierā un vienotībā izjust patriotisma stīgu, lai pēc tam gatavotos siltajiem ģimeņu svētkiem – Ziemassvētkiem.
Savām mājām te, Vācijā, vasarā iegādājāmies Latvijas karogu, kas tagad, valsts svētku nedēļā, ir goda vietā kopā ar citām īpašām Latvijas lietām. Bet virtuālajiem koncertiem un sadziedāšanās pasākumiem speciāli nopirkām gaismas bumbu, lai liktos, pa patiešām esam īstā koncertā! Fantastiskais šādos virtuālajos pasākumos ir, ka var satikties ar dažādās valstīs dzīvojošiem cilvēkiem. Izbaudījām ''ALISI'' un “Saimes” pasākumus, nu gaidīsim īsto datumu, kad vēstniecība aicina uz virtuālo tikšanos – ļoti ceru saklausīt pozitīvus un cerību viesošus vārdus.”
Liene Poriete no Bernes (Šveicē) teic, ka, protams, pietrūkstot tikšanās un svinēšanas klātienē, tuklāt šogad bijis plānots mazāk oficiālāks, bet vairāk sirsnīgāks kopāsanākšanas pasākums ar dziesmām un dejām. Nu viņa cer uz nākamo gadu, bet svētkus atzīmējusi, ar dažiem draugiem sarīkojot mežā īpašu pikniku.
Beļģijas latviete, latviešu teātra un rokdarbu pulciņa dalībniece Ieva Brinkmane arīdzan svētkus svinēs ģimenes lokā un pieslēgsies tiešsaistes pasākumam, lai vismaz ekrānā varētu baudīt radošo kolektīvu sveicienus. Ar personiskiem un sirsnīgiem svētku rituāliem padalījās vēl citas latviešu meitenes no Beļģijas. Lāsma atbrīvos galda stūrīti no darba papīriem un datora, lai to skaisti izdekorētu un uzklātu, iedegs sveci, domās nodziedās valsts himnu un uzvilks ko tautisku.
Kristīne parasti uz svētkiem izgatavojot kādu īpašu rokdarbu, šogad atbilstoši tā ir sejas maska: “Un, tā kā man tajā dienā jādodas uz darbu, slēpšos aiz Latvijas karoga krāsām!” Ilze mācīs savam citas tautības vīram “Nevis slinkojot un pūstot”, jo himnu jau zinot, un gatavošot siļķi kažokā, “kas viņam arī labi iet pie sirds”. Turklāt ģimenē ir dubulti svētki, jo Ilzes mammai tajā dienā ir dzimšanas diena: “Kā bērnam, viņai, protams, to svinēt neļāva. Tad nu tagad svinam arī par iekavētajiem gadiem!” Laumas bērni ies uz skolu sapucējušies un ar piespraustu Latvijas karodziņu, bet pati arī uzvilkšot ko tautiskās noskaņās: “Kaut arī strādāšana no mājām, bet tomēr!”
Ilzes Veseres ģimenē jau padsmit gadus ir tradīcija 18. novembrī cept sarkanbaltsarkanu torti, lai arī kurā pasaules malā nebūtu. Un var arī tā, kā Zane: “Uzlikšu omītes dzintara krelles. Ēdīšu no smukajiem gadatirgus šķīvjiem un domāšu par Latviju.”
Sīkāk par katras vēstniecības un biedrību organizētajiem tiešsaistes svētku pasākumiem 18. novembrī, pieteikšanos un programmu var uzzināt to sociālo tīklu lapās!
