Apņemšanās līdz Latvijas simtgadei: Sarunu klubiņš Bolderājā būs!

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Gaidot Latvijas 96.dzimšanas dienu un domājot jau tālāk par Latvijas simtgadi, turpinām pērnruden aizsākto ierakstu sēriju „Apņemšanās Latvijas simtgadei”. Tajā uzrunājam dažādus cilvēkus, kuri vēlas līdz 2018.gadam kaut ko paveikt – savā, draugu vai apkārtnes labā. Un šīs nedēļas sākumā atgādināsim par dažiem cilvēkiem, kuri savas apņemšanās izteica tieši pirms gada. Kas pa šo laiku mainījies un vai izlolotās ieceres joprojām ir spēkā?

Pensionāre Olga no Krievijas, kura uz Rīgu pārcēlās pirms vairākiem gadiem un pērn sapņoja Bolderājā izveidot “diskusiju bufeti”, saka – pa šo gadu tikai vēl vairāk pārliecinājusies, cik ļoti cilvēkiem vajadzīga iespēja brīvi sarunāties par dažādām tēmām, par ko ģimenē, iespējams, nav iespējas parunāt. Savu ideju Olga joprojām nav atmetusi:

“Mani sauc Olga, esmu pensionāre. Tas nozīmē, ka esmu brīva – nav jāiet uz darbu, jāaudzina bērni, viss tas jau ir aiz muguras un varu darīt to, ko vēlos. Man vienmēr bijis sapnis par kafejnīcu, tāpēc pirms gada izdomāju, ka varētu izveidot diskusiju bufeti, kur cilvēki varētu kaut ko uzkost un parunāt par dzīvi. Man ļoti patīk klausīties cilvēku stāstos. Pagātnē vilcienu kupejās garos pārbraucienos sveši cilvēki viens otram visu dzīvi izstāstīja!

Tagad pagājis gads – cik laiks ātri skrien! Mainījušās divas lietas: pirmkārt, pa šo laiku esmu sapratusi, ka no bufetes nekas nesanāks, jo Latvijā labklājība ir pietiekami augsta, lai labi varētu paēst, kur vien gribas.

Otrkārt, sāku šaubīties par vārdu “diskusija”, jo Ukrainas notikumu kontekstā cilvēki sākuši baidīties no vārda “diskusija”, tā ir kļuvusi par tādu jūtīgu lietu, kas viegli var izraisīt nesaskaņas. (..)

Šā gada laikā esmu sākusi skatīties TV kanālu “Dožģ”, un viņi dara ļoti labu lietu – viņi nesaka: mums vienīgajiem ir taisnība, bet ļauj cilvēkiem ēterā pašiem pateikt, ko viņi redz un dzird. Un man šķiet, ka arī man cilvēki parasti saka tieši to, ko viņi domā. Tas mani aizrauj. Man gribētos, lai manā sarunu klubā cilvēki uzticēdamies varētu runāt par visu, kas uz sirds, pastāstītu, kas notiek pasaulē, un neieslīgtu stereotipos. Es tur aicinātu piedalīties visu vecumu cilvēkus, arī bērnus, jo mūsdienās bērni bieži nespēj noformulēt savu viedokli. Manā sarunu klubā nebūs viena pareizā viedokļa, jo tas vienmēr noved pie konfliktiem. Tāpēc arī daudz jauniešu negrib iesaistīties diskusijās, jo viņiem bail, ka tas beigsies ar kautiņu.”

Telpas sarunu klubam Olga pagaidām vēl nav atradusi, bet sarunu biedrus gan. Ar vairākiem no viņiem iepazinusies, mācoties latviešu valodu.

Latvijas Radio aicina arī jūs apņemties paveikt kaut ko līdz Latvijas simtgadei. To var izdarīt mūsu portālā lsm.lv, tinot apņemšanās kamolu.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti