Cēsu uzņēmējs Renārs Sproģis šogad, barikāžu atceres dienās, Cēsīs organizēja tā laika notikumu imitāciju, lai tas nebūtu tikai formāls atceres pasākums. Bet līdz Latvijas simtgadei viņam ir jauna apņemšanās, kā atdzīvināt vēstures notikumus.
„Es esmu Renārs Sproģis, cēsinieks, liels savas pilsētas un arī valsts patriots. Es domāju, ka tas, kas pietrūkst latviešiem, ir tāds savs patriotisms, jo latvietis mobilizējas kaut kādos konkrētos brīžos. Vai tas ir 1919.gads, vai Otrā pasaules kara laiks… Tāpēc es gribētu taisīt pasākumu, kas ir veltīts 1919.gadam, Brīvības cīņām, kad ar Cēsu skolnieku rotu patiesībā sākās Latvijas brīvības ceļš. Cēsu skolnieku rota ar cīņām ienāca Cēsīs jūnija divdesmitajos datumos, un es gribētu šajā laikā taisīt kaujas imitāciju. Gribētu ieviest to kā tradīciju līdz 2018.gadam. Vieta, kur esmu izdomājis to darīt, ir kā amfiteātris. Tas ir pils parkam otrā pusē, tā ir pļava, kur var skatīties no trim pusēm,” klāsta Renārs Sproģis.
„Esmu jau runājis ar klubu „Latviešu karavīrs”, kas saģērbtos tā laika formās – gan latviešu strēlnieku, gan vācu. Tā būtu tāda interaktīva pieeja jauniešiem patriotiskajā audzināšanā. Jo viena lieta ir [to mācīties] skolā, vēstures stundā, otra lieta ir kino – „Rīgas sargi” un tā tālāk, bet pilnīgi citādākas izjūtas ir, stāvot blakus, skatoties kaut ko tik lielu un saprotot, ka tas ir bijis tiešām pirms 80 – 90 gadiem, kad tu redzi, ka vīri skrien, karo, cīnās. Mēs esam runājuši, ka tur varbūt arī bruņumašīnu varētu piesaistīt… Tas ir forši. Tas būtu vairāk tieši uz patriotismu, nevis uz tādas sentimentālas nots atceroties un pieminot, bet: mēs esam latvieši un mēs varam!”
Renārs Sproģis jau septīto gadu Lāčplēša dienā Cēsīs uz pils kāpnēm aicināja vidzemniekus no svecītēm veidot Latvijas kontūru, bet videoprojekcijā uz pils sienas bija skatāms stāsts par Latvijas vēsturi.
