Māra gan šogad mācījās maģistrantūrā Norvēģijā un Rīgā ielidoja vien dažas dienas pirms robežu slēgšanas. Pašlaik viņi jau otro nedēļu pavada pašizolācijā un pēc Latvijas Radio lūguma savu pieredzi dokumentē īsās audio un video dienasgrāmatās.
Ar Krisu un Māru Latvijas Radio sazinās pēdējā laikā strauju popularitāti iemantojušajā interneta platformā "Zoom". Ir vienpadsmitā viņu karantīnas diena, un Latvijas Radio jautāja, vai viņi agrāk kādreiz tik ilgu laiku ir pavadījuši telpās, neizejot no mājas. "Nē, nekad," viņi vienā balsī iesaucas.
Kriss un Māra sēž uz dīvāna kopā ar kaķi Linardu, kuru Kriss kādā no iepriekš atsūtītajām video dienasgrāmatām apraksta kā ģimenes lielāko zvaigzni.
"Viņam šobrīd ir ļoti forši, jo parasti viņš nav laimīgs, kad izejam no dzīvokļa. Tā kā esam mājās jau sešas dienas un būsim vēl astoņas, šis varbūt ir labākais periods Linarda dzīvē," saka Kriss.
Kriss ir diriģents un profesionāls dziedātājs Valsts akadēmiskajā korī "Latvija". Uz Latviju viņu savulaik atveda tieši mīlestība pret kormūziku. Ar sievu Māru viņi vairākus gadus dziedāja korī "Kamēr...". Māra ir tulkotāja un spāņu valodas filoloģe, dzimusi un augusi Lielbritānijā. Šogad viņa mācījās Bergenas universitātē Norvēģijā.
"Mani plāni bija tur iet uz lekcijām un mācīties, bet tas, protams, viss tika atcelts. Esmu atgriezusies Rīgā ātrāk, nekā bija plānots," viņa saka.
Vīrusa draudiem pieaugot, Kriss nopirka Mārai biļeti mājup un devās iepirkties, jo zināja, ka turpmākās divas nedēļas no mājas neizies. Savas pārdomas karantīnas sākumā viņš fiksē audio dienasgrāmatā.
"Vakar es gāju uz veikalu, lai nopirktu ēdienu un dzērienu divām nedēļām. Esmu amerikānis, un mana gaume ir mazliet citādāka, tāpēc nenopirku griķus. Bet mums ir viss, kas šīm divām nedēļām vajadzīgs, un es ceru, ka būs viegli," stāsta Kriss.
Cik viegli tas ir, Kriss fiksē nākamo dienu ierakstos:
- 4. diena karantīnā:
"Šodien ir ceturtā diena mūsu karantīnā. Pirms divām dienām man bija dzimšanas diena, ko mēs svinējām trijatā. Taisījām vakariņas un kūku, dzērām "Prosecco". Kad es zināju, ka iesim karantīnā, zināju arī to, ka man būs dzimšanas diena. Un nolēmu, ka ļoti svarīgi, lai mums būtu vismaz "Prosecco" pudele, lai būtu kaut cik normāla svinēšana. Tagad, ceturtajā dienā, ir iestājusies mazliet jauna realitāte. Šonedēļ nav Valsts kora mēģinājumu. Protams, koncerti kādu laiku nenotiks, un man tā ir pilnīgi jauna pasaule. Nevaru atcerēties pēdējo reizi, kad man nebija mēģinājumi vai koncerti. Ir vienkārši jāpaliek mājās. Kaut kā jocīgi, ka es daudz nedziedu. Vēl neesmu tādā līmenī, lai dziedātu no logiem uz ielas kā Itālijā un Spānijā, bet varbūt sanāks."
- 6. diena karantīnā:
"Labrīt, ir sestā diena karantīnā. Šobrīd esmu virtuvē, mazgāju traukus. Tikko man atrakstīja draudzene, kura strādā Latvijas Radio, un prasīja, vai es jau esmu ierakstījis daudz materiālu. Godīgā atbilde ir tāda: tā kā es visu laiku sēžu un spēlēju vienu datorspēli no manas bērnības, sanāktu nenormāli garlaicīgs materiāls. Vajag saņemties un sākt tīrīt dzīvokli. Ir grūti noticēt, ka šī karantīna vēl nav pusē. Vēl astoņas dienas jāpaliek mājās. (..) Šī ir mana mīļākā datorspēle pašlaik. Nosaukums ir "Rollercoaster Tycoon". Nav ne jausmas, kā tas varētu būt latviski. Bet ideja ir tāda, es taisu parku, man ir visādi mērķi, ko vajag sasniegt. Bērnībā es šo spēli daudz spēlēju, kad biju slims un paliku mājās no skolas. Tagad ir ļoti līdzīga sajūta."
- 8. diena karantīnā:
"Šodien ir mūsu astotā diena karantīnā, un šorīt man bija mazliet depresija. Palika ļoti garlaicīgi, un tiešām ļoti apnika šis dzīvoklis. Bet pēc kādām divām stundām es saņēmos un uztaisīju brokastis ar milzīgu pankūku un dzērieniem. Ir svarīgi atrast kaut kādu prieku šajā laikā, zinot, ka mums ir vēl sešas dienas [priekšā]."
Šo dienasgrāmatas ierakstu Kriss ir veicis video formā, un uz galda ir redzamas svētku brokastis ar pankūkām un dzērieniem stikla glāzēs. Taču nākamā diena nāk ar nepatīkamu pavērsienu. Ierakstu dienasgrāmatā veic Māra: "Atgriezos Latvijā pirms deviņām dienām, un vakar man parādījās sauss klepus, kas ir viens no vīrusa simptomiem."
Temperatūras, par laimi, nav, tomēr Māra drošības labad piezvana mediķiem. Viņi apjautājas, vai Mārai ir auto un viņa pati var aizbraukt uz kādu no analīžu punktiem.
"Mums mašīnas nav, tāpēc viņi teica, ka 2-3 dienu laikā atnāks pie mums uz dzīvokli un veiks analīzi. Tagad es gaidu mājās. Viņi arī teica, ka man tiešām jāpaliek mājās, ko arī visu šo laiku esam darījuši. Tagad vienkārši jāgaida," stāstīja Māra.
Mediķi ierodas jau nākamajā dienā pilnos aizsargtērpos. Kad vēlāk ar Krisu un Māru sazvanāmies, atbildes vēl nav, bet Māra šķiet mierīga. Latvijas Radio jautāja – kas šajās divās karantīnas nedēļās ir bijis visgrūtākais?
"Man sāka sāpēt mugura, jo es visu laiku sēžu. Tas ir visgrūtākais – ķermenis grib kustēties, bet tu visu laiku sēdi. Man viss ir ļoti stīvs," atzīst Māra. Jautāta, ko dara, lai kustētos dzīvoklī, viņa saka: "Spēlējos ar kaķi. Tīrot vannu, var izstiepties! Sāku domāt par kaut kādiem aerobikas video, bet vēl neko neesmu sākusi."
Kriss savukārt teic – arī agrāk bieži pavadījis laiku mājās, tāpēc fiziski nav grūti. Psiholoģiski gan. "Man ir nenormāli liels stress par visu šo situāciju. Īpaši par to, ka mana ģimene ir Amerikā, kur es gaidu, ka viss būs briesmīgi."
Kriss ir demokrāts, un ASV prezidenta Donalda Trampa gausā rīcība cīņā ar vīrusu viņam šķiet nepieņemama. Tāpat kā Mārai premjera Borisa Džonsona attieksme Lielbritānijā, kur dzīvo viņas vecāki. Ne Mārai, ne Krisam nebija domu, ka krīzes laikā būtu jāatgriežas dzimtenē.
"Britu vēstniecības "Facebook" lapā bija ziņa, ka būtu ieteicams atgriezties. Bet, tā kā man te ir mājas un dubultpilsonība, man tā nebija opcija. Neviens mums nezvanīja no vēstniecībām," stāsta Māra.
"Ir daudz, daudz drošāk šeit, Latvijā, nekā Anglijā vai Amerikā. Ārprāts.
Tāpēc, ka, izņemot vienu politiķi, mums ir gudra valdība. Kariņš, Levits, Viņķele – izskatās, ka visi zina, ko dara, ātri reaģēja, kamēr Boriss Džonsons un Donalds Tramps vienkārši bojā visu situāciju.
Protams, mēs neredzam rezultātus tik ātri, bet es domāju, ka pēc nedēļas būs pilnīgi skaidrs, ka Latvija visu darīja varbūt ne pareizi, bet pareizāk nekā citās vietās," saka Kriss.
Gan tulkotājai Mārai, gan Krisam, kurš paralēli mūziķa darbam ir arī tekstu autors dažādiem uzņēmumiem, darba pašlaik netrūkst. Bet personīgā ziņā liela pārmaiņa abiem būs tā, ka uz nezināmu laiku klātienē nevarēs redzēt vecākus.
"Esmu pieradusi, ka viņi katru mēnesi vai katru otro mēnesi brauc uz Latviju. Tā ka tas ir diezgan bēdīgi," saka Māra.
Krisam, kurš pirms diviem gadiem izveidoja savu Rīgas projektu kori, nācies pārcelt nākamo projektu, tomēr viņš saka – salīdzinot ar pasaulē pašlaik notiekošo, tas ir mazs zaudējums. Taču nevarēt neko plānot viņam ir liels izaicinājums.
"Tā ir tāda kā terapija. Parasti mans grafiks ir diezgan saspringts, un es nevaru atcerēties pēdējo reizi dzīvē, kad man bija garlaicīgi. Un šī ir jauna sajūta, ka tagad man ik pa brīdim ir garlaicīgi. Nevaru atcerēties pēdējo reizi, kad man tik ilgi nav bijuši mēģinājumi, un arī tā ir terapija. Droši vien arī mani kolēģi Valsts korī teiktu tāpat. Bet es domāju, ka drīz atnāks tā sajūta, ka mēs atkal gribēsim dziedāt, jo ir grūti dzīvot bez muzicēšanas kopā," atzīst Kriss.
Kad jautā, ar kādu mūziku Krisam saistās šis laiks, viņš atsūta zviedru komponista Fredrika Sikstena dziesmu "Alleluia".
Pēcpusdienā pienāk ziņa, ka Mārai vīrusa tests ir bijis negatīvs. Ir viņas vārdadiena.
