Darba dienas rītus Kārlis Zālītis joprojām sāk, izstaigājot cehu un aprunājoties ar darbiniekiem. Kā viņš saka - tas ir ieradums. Grūti apstāties, ja darbs darīts visu mūžu.
”Bauskas alus” darītavā meistars strādā jau 37 gadus, kopš uzņēmuma izveidošanas brīža. Bet kopumā alus nozarei viņš atdevis 65 sava mūža gadus.
„Esmu ādu ģērmaņa bērns, (..) rakstīt iemācījos uz pastalādām, bet nekad nedomāju, ka es varētu saistīt ar alu. (..) Neesmu pieradis daudz svaidīties - ja sākts ar alu, tad tā arī visu mūžu ir aizgājis,” saka Zālītis.
Kārlis Zālītis strādājis arī lielās alus darītavās un palīdzējis izveidot mazos brūžus. Viņš ir autors vairākām iecienītām Latvijas alus šķirnēm.
“Senču alus” recepti meistars radīja pirms 50 gadiem. Kā stāsta aldaris, tolaik Padomju Savienībā lielos apjomos ražoja “Žiguļu alu”. To darināja, pievienojot kukurūzas miltus, jo miežu padomju zemē trūka. Zālītim tas nebija pieņemami, un viņš rosināja pārtraukt šī alus ražošanu Latvijā. Vadība bija ar mieru, ja aldaris piedāvā vietā ko citu. Viņš izgudrojis arī “Veselības dzēriena” recepti un “Iesala dzēriena” ražošanas tehnoloģiju.
Lai gan amata pienākumos ietilpst katru dienu degustēt, alu viņš tikpat kā nedzerot, jo negaršojot.
Kāds ir viņa aldara amata noslēpums? Meistars smejas: „Katram aldarim ir savs piegājiens. Bet noslēpumu varbūt, ka nav. Saka, ka katrā brūzī ir sava garša. Tur katram brūzim ir savs mikrobs, kas to garšu veido, un it sevišķi mazos brūžos. (..) Tehnika, tehnoloģijas ļoti izmainījušās, es vēl dabūju redzēt to tehnoloģiju, kas bija gandrīz vai cara laikos.”
Par skolotāju viņu var saukt daudzi aldari Latvijā. Bet mācekļa, kas pārņemtu viņa pieredzi, meistaram nav: „ Speciāli es neesmu mācījis, jo katram ir jāmācās pašam. Katram ir jāizdomā, ko viņš grib.”
Par ieguldījumu alus nozares attīstībā Kārlis Zālītis ir saņēmis Trīs Zvaigžņu ordeni.
