Zāle burtiski uzsprāgst no sirsnīgiem un ilgiem aplausiem, kad Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieka kārtā par varonīgu, drošsirdīgu un pašaizliedzīgu rīcību, riskējot ar savu dzīvību pērn glābšanas darbu laikā Zolitūdē tiek iecelts ugunsdzēsējs Aleksandrs Lācis.
Ordenis viņam bija jāsaņem jau 4.maijā, kopā ar citiem kolēģiem.„Pusgadu atpakaļ aprīlī, es biju aicināts uz šo pasākumu, bet es varēju knapi izdarīt divus soļus. Šodien es pats atnācu ar savām kājām, bez ratiem,” priecīgi saka Aleksandrs.
Zolitūdes traģēdijā bojā gāja trīs viņa kolēģi, bet cieta 12. Aleksandram Lācim bija vissmagākās traumas. To, ka ir dzīvs, viņš apjautis ne uzreiz.
„Kad es biju reanimācijā, pēc mēneša. Pirmās desmit dienas biju komā.. pēc mēneša varēju saprast, kas notiek. Izbraucu no savas daļas Sarkandaugavā. Bija izsaukums, ieradāmies un es paspēju nostrādāt aptuveni pusstundu tikai. Notika otrais nogruvums un viss. Biju zem plāksnēm sešas stundas. Biju pie samaņas. Kolēģi izvilka no turienes,” skopos vārdos atceras Aleksandrs
Atveseļošanās ilga gadu. Tieši 21. novembrī viņam beigsies slimības lapa un varēs atgriezties darbā. Šo brīdi glābējs ļoti, ļoti gaida. Ne mirkli prātā nav iezagusies doma iet prom no glābšanas dienesta.
“Visticamāk, es būšu invalīds un uz operatīvo darbu vairs nevarēšu atgriezties. Man vairāk būs kabineta darbs. Paldies manai priekšniecībai, man piedāvāja darbu. Es strādāšu tehniskajā daļā. Man ir augstākā izglītība. Rīgas Tehniskajā universitātē iegūts maģistra grāds tehniskajā jomā, es tur strādāšu šajā virzienā ar tehniku,“ stāsta Aleksandrs.
Lai Aleksandrs Lācis ar invalidāti varētu turpināt darbu dienestā, kur aizvadīti jau deviņi gadi, dienesta vadība šo jautājumu pārrunāja ar premjeri Laimdotu Straujumu.
