Kultūrdobe

«Kultūrdobe». Reinis un Maija Sējāni sava dārza vēsturi rada paši

Kultūrdobe

Kultūrdobe. Reinis un Maija Sējāni sava dārza vēsturi rada paši

Kultūrdobe. Aktrises Sigitas Pļaviņas maģiskais dārzs Pērkonē

Aktrises Sigitas Pļaviņas sapņu namiņš un dārzs Liepājas piejūrā, kur mācīties būt par īstu cilvēku

Kļūt par īstu cilvēku un atgūt vecmāmiņas godību, tāda bija aktrises Sigitas Pļaviņas motivācija, iegādājoties savu sapņu namiņu un iekopjot dārzu piejūras teritorijā sešus kilometrus no Liepājas. Viņa katram latvietim novēl rudens aveņu rindu, atzīst, ka nekas nav briesmīgāks par piparmētru, kas aug, kur pati vēlas, bet vāzē Sigita izvēlas likt pļavas ziedus, jo – kas gan var būt skaistāks par suņuburkšķu pušķi?

Sapņu namiņš ar bagātīgu vēsturi

Māju, ko citi mēdz dēvēt par rūķīšu vai princešu namiņu, Pļaviņi iegādājās pirms diviem gadiem. Kad viņi brauca to aplūkot, bija marts un nekas vēl neziedēja. Izvēle par labu šim īpašumam krita saulainās vietas pie šķūņa dēļ, kur tajā dienā bija tik silti un labi. Šī ēka ir ar bagātīgu vēsturi. Ir versija, ka liepājnieks, kurš bijis bankas pārvaldnieks vai uzņēmējs, kas Liepājā ražoja dakstiņus, šo vasaras māju uzcēlis savai sievai.

No 1936. gada tajā dzīvojis latviešu strēlnieks Krišjānis Karlsons, kurš kļuva par lielāko dārznieku Liepājas apkaimē. Šajā vietā viņš saimniekoja līdz 80. gadu beigām. Karlsonam bija liela siltumnīca, kurā viņš redzams Jura Podnieka filmā "Strēlnieku zvaigznājs". Tajā viņš sēž pie rozēm un Podnieks viņam saka, ka viņš ir tāds īsts cilvēks. Uz ko Karlsons ar lielu pašapziņu atbild, ka ir tieši tāds cilvēks, kādam jābūt cilvēkam.

"Vēl aizvakar, kad pa dobēm kašājos, domāju, ka es tajos laukos arī mācos būt par īstu cilvēku. Es esmu pārvērtusies par riktīgu lauku bābu," teic Sigita, kura uz veikalu var aizbraukt jebkādā izskatā, un viņu nesatrauc, ka pie pēdām pielipusi melnzeme. Šajā mājā filmētas arī divas mākslas filmas, tostarp "Kļūstiet mana sievasmāte!".

Ieraugot māju, Sigita acumirklī zinājusi, ka vēlas šeit dzīvot.

"Visa Liepāja man tagad saka: "Tu dzīvo manā sapņu mājā." Es saku, lai atbrauc man palīgā uz to sapņu māju," viņa noteic, atzīstot, ka šim aicinājumam neviens vēl nav atsaucies. Sākotnēji šī sapņa dēļ viņa pat bija gatava atteikties no savas dārgās, ekoloģiskās kosmētikas, lai visus līdzekļus ieguldītu mājā un zemē ap to, bet ātri vien saprata, ka visu upurēt tomēr nedrīkst.

"Mēs visu darām paši. Es ņemos pa dārzu, pa dobēm, pa māju. Vīrs visu remontē viens pats. Mēs esam nostrādājušies, bet ir baigi labi," aktrise saka, minot, ka darāmie darbi nekad nav beigušies.

Kad Pļaviņi šeit ieradās, teritorija bija aizaugusi ar spirejām. Nepietika ar to, ka spirejas iztrimmerē, jo tām ir resnas saknes, ko tikai ar cirvja palīdzību varēja dabūt ārā no zemes.

Mantojums no dārznieka

Kad Pļaviņi nāca aplūkot savu nākamo dzīvesvietu, bija agrs pavasaris un pagalms izskatījās drūmi. "Kad mēs sākām te čubināties, tikai tad redzējām, kas te aug. Pirmie bija krokusi, tad vesela pļava ar baltajām vizbulītēm. Tad uzziedēja milzīgs lauks ar baltajām sniegpulkstenītēm, ieraudzīju apaļu dobi ar narcisēm, trīs pļavas ar maijpuķītēm. Tas viss te ir, neesmu to stādījusi," reibinoši skaistajā ziedēšanas atklājumā dalās Sigita.

Šī vieta jaunajiem saimniekiem sagādājusi ne vienu vien pārsteigumu, jo te iepriekš saimniekojis dārznieks, tāpēc zemē sastādīts viss kaut kas, kas spraucas no tās ārā un pārsteidz Pļaviņus.

Iepriekšējā saimnieka siltumnīcas vietā sasēti ziedi un zaļumi, jo tur ir ielabota augsne.

Sigita smejot teic, ka dārzā viņai vairāk interesē ēšana, nevis puķes.

Pirmajā gadā, sākot šeit dzīvot, tapa nelielas salātu dobītes. Tāpat Sigita visu vasaru vāca puķes. Ar domu, ka tās kaut kur izstādīs. Vietā, kur dārzniekam iepriekš bijusi siltumnīca, no tās palikuši vairs tikai betona pamati, bet zeme joprojām ir labāka nekā visur citur.

Māja atrodas puskilometru no jūras, un augsne ir kā jūrmalā, tāpēc zeme ir jāielabo.

Pļaviņi vēl tikai plāno celt savu siltumnīcu, bet ne iepriekšējās vietā, jo neesot nepieciešamības pēc tik milzīgas. Līdz šim jau pagūts iekopt sakņu dārzu, kurā aug lekni kartupeļi, nogatavojas zemenes, ir garas biešu dobes (bietes gan Andulim negaršo) un burkāni, kurus katru gadu sēj tieši 8. jūnijā, lai tie labi uzglabātos līdz nākamajai ražai. "Tas bija milzīgs darbs, lai izrautu no zemes visas saknītes, sūnu. Bija tāda aizaugusi pļava tajā vietā. Tā tapa sakņu dārzs, kuru es tiešām ļoti mīlu, un cenšos audzēt tieši to, ko es ēdu," par sakņu dārza ierīkošanu saka saimniece.

Mulča glābj augus 

Šajā piejūras teritorijā ir smilšaina jūras zeme, sausā laikā tā ir gluži kā viens puteklis, bet iepriekšējais saimnieks to krietni uzlabojis. "Es dārzā uzmetu jūras mēslus, un aug viss griezdamies!" teic Sigita. Viņi priecājas, ka iepriekšējie saimnieki atstājuši saimniecības lietas, kas noder arī tagad, piemēram, īsto jūras mēslu dakšu. Jūras mēslus atnes rudenī, bet jānovaktē īstais brīdis, jo mēdz gadīties, ka jūra tos izskalo, bet pēc pāris dienām paņem atpakaļ.

"Man personīgi mulča ir izglābusi ļoti daudz augu dārzā, jo pagājušogad bija ārkārtīgs sausums, divus mēnešus nebija lietus,"

teic Sigita, kura nopļauto zāli lika apkārt dobēm. Piemēram, vasaras avenēm nepieciešams mitrums, bet tās bieži laistīt būtu pārāk apgrūtinoši. Sigita tām uzlika sapropeli, kas ir dīķu un ezeru apakšējās dūņas – auglīga zeme. Ja sapropelis salīst, tad ļoti labi uztur mitrumu un ir auglīgs vairākus gadus.

Sapropeļa kārtai pa virsu uzklāj salmus. "Tā kā te dzīvojis dārznieks, kuram bija arī lopiņi, aiz kūtiņas ir superīgi salmi, kas ļoti noder dārzā. Pagājušogad ar salmiem mulčēju, piemēram, tomātus. Tad tos var vispār nelaistīt," atklāj Sigita. Lai atrastu mitrumu, tomāts savu sakni iedzen gana dziļi augsnē.

Novērtēt augu spēku

"Es ārkārtīgi mīlu visas pļavas puķītes, tās šeit zied visur. Jūs nevarat pat iedomāties. Tagad esmu nopļāvusi, bet viss zālājs ziedēja. Es ļoti ilgi neļāvu vīram pļaut," pastāsta Sigita. Vietām atstāti pļavas ziedu laukumiņi, lai tās pārsējas. Viņa nespēj saprast tos cilvēkus, kas visu nopļauj, jo viņai ir svarīgi rūpēties, lai piejūras pļavas nepazūd.

"Mums ir kaimiņi, kas izrāvuši visas nezālītes, ko es saucu par zālītēm, jo tieši tās ir vērtīgākās – pienenītes, mārpuķītes, graudzālītes,"

teic Sigita.

Sigita arī beigusi augu kursus, bet interesi par dabas labumu iedarbību uz cilvēka veselību un noskaņojumu viņā radīja ome, ar kuru kopā Sigita pavadījusi daudz laika. Omei vienmēr bija pamatīgi tēju krājumi, un viņa zināja, kāda katrai ir iedarbība. "Bērnībā mēs vienkārši baudām dzīvi, un forši, ka ir zaļumi, bet tagad, te dzīvojot, es saprotu, cik augiem ir liels spēks. Laimīgi tie cilvēki, kas saprot to, māk atrast un lietot," saka aktrise.

Reti kurā dārzā aug lakrica. Sigita dzer tās tēju, tā palīdz pret kakla sāpēm.

Katru svētdienu viņa dodas uz pirti, līdzi ņemot augu buntītes. Piemēram, timiānu, no kura pagatavo tēju un ar tā pušķīti noskrubējas. "To man iemācīja onkulis, pie kura pirms pieciem gadiem es biju aizbraukusi ciemos uz Krieviju. Viņi lasa pļavā savvaļas timiānu, kas ir mārsils, un pirtiņā to izmanto kā mačalku. Tad ķermenim ir patīkams aromāts. Vēl pievieno medu," pastāsta Sigita. Aktrises vīram šis garšaugs negaršo, tāpēc viņš neatbalsta tā pievienošanu ēdienam.

Tāpat uz pēršanos ņem līdzi izopu (vērmeli), ko arī var likt klāt skrubim vai dzert tās tēju pirms karsēšanās. "Es vērmeli šad tad padzeru, jo tā ārkārtīgi sakārto visu gremošanu. Ņemu līdzi uz pirtiņu, jo, kā mana draudzene suitos saka, – tā attīra augšējo plauktiņu. Ļoti maģiska zālīte," par rūgto augu teic aktrise. Viņas mēles kārpiņām rūgtā garša ļoti patīk. Vēl Sigita ļoti iecienījusi kaķumētru tēju: "Man pagājušogad bija tāds sarežģīts dzīves posms, un es nesapratu, kāpēc visu laiku gribu kaķumētru tēju un pirts slotiņām šī mētras likt klāt. Tad es izlasīju, ka tās ir ļoti nomierinošas."

No pilsētas uz laukiem

"Šobrīd man ir pārejas periods no pilsētas dzīves uz lauciniecisko. Ka tev ir atbildība pret visu," aktrise saka, skaidrojot, ka ir liels kontrasts starp dzīvi pilsētas dzīvoklī, kur var gulšņāt, braukt ar riteni vai nedarīt neko, un lauku māju, kur, ja neko nedarīs, nekā nebūs.

"Pilsētas cilvēki ir pilnībā izkropļoti un pilnīgi invalīdi savā domāšanā, savā uztverē. Es arī ļoti ilgi dzīvoju Liepājā, un, kad pirms diviem gadiem atnācu šeit dzīvot, man bija milzīgs šoks no tā, ka es pēkšņi nevaru peli noindēt. Es skrienu pakaļ kukainītim, ja tas iekritis bļodā, lai viņu izceltu. Es baroju vāveres," viņa saka.

Tāpat, dzīvojot laukos, daudz var iemācīties. Sigita atzīst, ka tagad regulāri gūst kādas jaunas zināšanas. Lai gan viņa sevi sauc par lauku meiteni, daudz kas bija piemirsies. "Arī tagad es zvanu mammai un prasu, vai burkāniem vajadzēja apakšā bērt pelnus. Es regulāri viņai zvanu, jo līdz nākamajam gadam jau esmu aizmirsusi," teic aktrise, kura nekautrējas meklēt padomu.

Cīņa ar skudrām

Kāpēc neizdodas veiksmīgi pārnest pūzni?

Latvijas Dabas muzeja vecākais entomologs Jānis Dreimanis stāsta, ka, nesot prom skudru pūzni, var gadīties, ka iepriekšējā vieta nav pilnībā iztīrīta vai no tā nav izņemta māte, jo vienā pūznī to mēdz būt vairākas, un pūznis atjaunojas. Tāpat, ja pūzni neaiznes gana tālu, var gadīties, ka skudras atnāk atpakaļ. Jāskatās, kur ir to galvenās ejas. Skudras var meklēt barību pat 200 metru attālumā no pūžņa, biežāk gan tās mēro ceļu līdz 100 metriem. Jāpatur prātā, ka laba vieta ilgi tukša nestāv, un vietās, kur bijuši pūžņi, tos var sākt veidot citas skudras.

Ja tuvumā ir kāpas, priedes, saulainas vietas, meža skudrām tādās vietās īpaši patīk. Skudrām mazāka interese ir par izpļautu teritoriju, jo tur būs mazāk, kur baroties, patverties. Jāpatur prātā, ka, mēģinot izvairīties no viena skudru veida, var radīt labvēlīgu vidi citam. Piemēram, regulāri laistot mauriņu, var aizbaidīs kādas skudras, bet citām tieši tāds patiks.

Skudrām nepatīk tādi augi kā piparmētras un biškrēsliņi, bet tas ir efektīvi tikai ierobežotā teritorijā, piemēram, siltumnīcā.

No skudrām ir arī kāds labums dārzā – tās samazina citu kaitēkļu daudzumu. Tiesa gan, skudras draudzējas ar laputīm, kuras sūc augu sulu. Pret tām cīnīties palīdz mārītes.

Šeit ir dzīvnieku paradīze – teritorijā ir daudz glodeņu. Kad kurināja cepli, uz sliekšņa gulēja zalktis, ziemā pa pagalmu staigā aļņi, pirms pāris dienām ganījās stirna, dzīvo vāverītes, kuras saimnieki baro, putni nāk klāt un skatās acīs. 

"Mēs cenšamies pret šo vietu izturēties ar milzīgu mīlestību, arī pret dzīvo radību, jo tas ir fantastiski, kad viņi visi sāk dziedāt," stāsta saimniece. Tomēr tie pamanās sastrādāt arī palaidnības, piemēram, stirnas pavasarī zemenēm nograuza visas lapiņas. Tās gan, pateicoties mēslojumam, lieliski atkopušās. Vēl nākas cīnīties ar laputīm, kuras šogad jau ļoti agrā pavasarī parādījās rozēs.

"Man māsa ziemā uzdāvināja zaļās ziepes, apšpricēju ar tām, bet sanāk ļoti dārgi. Tad man viena kaimiņiene ieteica receptīti – ļoti labi palīdz suņu pretblusu šampūns," padomā dalās Sigita.

Lai gan skudras nekādu ievērojamo kaitējumu dārzam nenodara, nav patīkami, ka tās ieņēmušas visu mauriņu, nevar pat atgulties zālītē. To šeit, kā jau piejūras teritorijā ar priedēm, ir īpaši daudz. Pagalmā bija milzīgi skudru pūžņi, šogad saimnieki divus no tiem aiznesa projām, bet strādīgie kukaiņi atrada ceļu atpakaļ un izpletās pa vēl piecām vietām.

Atgūt vecvecmāmiņas godību

Sigita iepriekš nevarēja iedomāties, ka tad, kad vairs nestrādās teātrī, viņai nemaz nebūs brīva laika, jo tas būs piepildīts ar dažādām aizraujošām nodarbēm. "Ir ļoti forša brīvības sajūta, kad tu nevienam nepiederi. Patiesībā tieši nedēļu pirms tam, kad mēs to māju ieraudzījām, es sev pateicu, ka gribu atpakaļ savas vecvecmāmiņas godību. Viņas mājai bija astoņas istabas, piederēja 20 govis, četri zirgi un ļoti daudz zemes," stāsta Sigita, atklājot, ka tad, kad dabūja visus darbus, izrādījās, ka, prasot tikai godību, viņa nepadomāja, ka vecvecmāmiņa bija saimniece, kurai ļoti daudz nācās strādāt. Sēdēt, rokas klēpī salikusi, nevarēja.

"Tāpat tu pats esi par visu atbildīgs. Pats domā, ko darīt un ko ne. Es gribēju tikai godību, bet dabūju visu buķeti. Tas ir labi, jo attīstās, tikai kaut ko darot," Sigita nosaka, minot, ka novēl katrai sievietei ap 50 gadiem pamest darbu, jo tikai tad var saprast, ko patiešām grib. "Kad tu izvelc no zemes to kartupeli… Tas ir kaut kas! Tur ir tas stāsts – es būšu tāda, kāda es gribu būt, nevis tāda, kādai man liks būt. Es būšu īsts cilvēks, kā teica Karlsona kungs," nosaka aktrise.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt