Ja kungs minas pa šoseju, braucienā veic no 60 līdz 80 kilometrus, ja ar kalnu divriteni mežainākā apvidū - aptuveni 40 kilometrus.
“Visiem ir lieli brīnumi, ka es savā vecumā varu ne tikai braukt ar riteni, bet arī piedalīties sacensībās. Šogad aizvadīju ļoti daudz sacensību, gandrīz visu Riteņbraukšanas federācijas kalendāru esmu nosedzis,” stāsta Mečislavs.
Veiksmes pamatā ir kunga ikdienas treniņdarbs. Velosipēds kā neatņemama ikdienas sastāvdaļa ir jau 65 gadus. Viņš ir sporta meistars un PSRS čempions.
Kā pats smej, viņš ir spiests doties treniņbraucienos, lai muskulatūra turpinātu strādāt, citādi būs problēmas.
Viņš atklāj, ka savulaik viņam bija problēmas - mugurkaula diska trūce, un bija plānota operācija. “Man atteica labā kāja. Nevarēju pabraukt ar riteni, jo kājai nav impulsa. Es nolēmu, ka jāiet pretējs ceļš - likšu tam muskulim strādāt. Uzkāpu uz treka riteņa, izbraucu treniņos. Sākumā bija grūti, jo impulsa kājai nav, bet pedāļi griežas. Tādā veidā es nedēļas laikā atdabūju impulsu kājai, viss bija kārtībā,” stāsta Mečislavs.
Kādi būtu ieteikumi citiem - kā uzturēt sevi labā fiziskā formā, kas attiecīgi uzlabotu arī veselību? Kungs atbild, ka jāsāk ar to, ka katram pašam ir jāapzinās savas spējas.
Viņš pats, ja sanāk startēt kopā ar gados daudz jaunākiem riteņbraucējiem, pat necenšas tiem turēt līdzi - lai jaunie skrien. Galvenais, viņaprāt, ir sekot līdzi tam, kā pats jūties. Kāds ir viņa skaidrojums, kamdēļ aptuveni 10 - 15% cilvēku atzīst, ka nav sportojuši kopš skolas laikiem? Viņaprāt, tas ir slinkums.
“Nav ticības tam, ka viņi var kaut ko uzlabot. Tieši uzlabosies! Ij veselība, ij garastāvoklis. Citreiz no darba atnāc galīgi noguris. Es teikšu, ka tā ir falša sajūta. Ja esi noguris, sēdies uz riteņa vai arī skrien! Izkusties un tad tu redzi, ka tu atjaunosies tieši no fiziskās darbības,” iesaka Mečislavs.
Kādēļ būtu jāsatraucas par to, ka šo kūtro ļaužu skaits Eiropā, tostarp arī Latvijā pieaug? Tādēļ, ka vēlākā, cienījamākā vecumā tiem, kuri nekustas, būtiski pieaug saslimšanas riski ar dažādām slimībām tajā skaitā - sirds un asinsvadu slimībām.
Diemžēl Latvijā sabiedrība izteikti dalās divās daļās: tie, kuri sporto ikdienā, to arī turpina darīt. Grūti ir “pāraudzināt” tos, kuri to nedara.
“Tagad tāds laikmets, kad viss ir datorizēts, sēdošs darbs, rodas nogurums, stress. Labākais, kas var to stresu noņemt, tā ir fiziskā aktivitāte,” pārliecināts aktīvais seniors.
