Ir vērtīgi dzīvē pieņemt izšķirīgus lēmumus, lai īstenotu savus sapņus, atzīst Laila Luzere, izrādīdama savu radošo darbnīcu. Tā pārsteidz ar īpašo auru un iekārtojumu.
Līdzās Lailas pašas darinātajiem rokdarbiem uz skapjiem un plauktos rodamas seno laiku lietas.
Te ir gan vīra vectēva darinātais ogu skrāpītis, gan omītes skalu trauciņi, arī 19. gadsimta pūra lāde, kas izceļosi Ameriku, atgriezusies Aizputē.
“Šīs lietas ir ar savu stāstu, tās nav vienkārši kaut kur dabūtas un noliktas. Tad man tā liktos tikai lieta, kurā nav dzīvības,” stāsta Laila Luzere.
Seno lietu vākšana, to izzināšana un kolekcionēšana Lailai esot jau no skolas laika.
Tagad rūpīgi glabātās relikvijas izliktas apskatei, kur dzīvos jaunu dzīvi, organiski papildinot stāstus ar pašas radītajiem mūsdienīgajiem un oriģinālajiem rokdarbiem.
Vairāk nekā 10 gadu garumā neatlaidīgi pašmācības ceļā apgūtas visdažādāko rokdarbu tehnikas, atzīst Laila, lai gan visu nebūt neprotot. Pirmie darbi apkopoti biezā fotoalbumā, kas pēdējos gados gan vairs netiekot atsevišķi fiksēti.
“Ir strādāts ļoti, ļoti daudz, bet ir darīts ar prieku. Es ceru, ka man vienmēr būs ko darīt,” saka Laila Luzere.
Mājražotāju tirdziņi vienmēr bijuši kā svētki, atzīst rokdarbniece. Tajos satiktie cilvēki gan iedvesmojuši jaunām idejām, gan raisījuši pārdomas par sabiedrību kopumā. Tā, piemēram, reiz viņas darināto kaķi sev par prieku nopircis kāds kungs jau krietnos gados.
“Viņš katru gadu, kad Ventspilī notiek amatnieku tirdziņi, vienmēr atnāks un pateiks, kur kaķis sēž, kur dzīvo. Esmu daudz domājusi, kāpēc šie cilvēki pērk rotaļlietas – mums ļoti daudz pietrūkst mīlestības,” spriež Laila.
Tiklīdz beigsies pandēmijas ierobežojumi, Lailas Luzeres izlolotā radošā darbnīca vērs savas durvis apmeklētājiem, lai priecētu acis un sirdis.
“Varbūt kādam liekas, ka es dzīvoju sapņos, un es tajos arī dzīvoju. Tas man palīdz saglabāt prieku un pozitīvismu,” atklāj Laila.
Tuvākajos plānos esot apdzīvot arī plašo pagalmu, kur katram gūt jaunas iedvesmas un radošās izpausmes.
