Pašlaik Aija vairāk pievērsusies "Piedzīvot lappuses" epizodēm, kur var klausīties sarunas par grāmatām un lasīšanu, kā arī ikmēneša grāmatu apskatus, kurā Aija ar sarunas biedrenēm Sandru un Zani dalās mēneša grāmatu piedzīvojumos. Aija saviem viesiem bieži jautā, kā viņi atrod laiku lasīt. Latvijas Radio savukārt interesēja uzzināt, kā pati Aija atrod laiku ne tikai lasīt, bet pēc tam vēl uztaisīt podkāstu?
"Savu raidierakstu karjeru, ja tā var teikt, es sāku bērna kopšanas atvaļinājumā. Man bija daudz brīva laika, un parādījas telpa raidierakstu klausīšanai. Sāku aktīvi klausīties raidierakstus par pedagoģiju. Pirms gadiem trim, četriem raidieraksti par pedagoģiju latviski nebija. Es klausījos angļu valodā un ļoti iedvesmojos. Tik daudz ideju, tik forši dzīves stāsti, iedvesmojoši skolotāji," stāstīja Aija.
"Aizejot bērna kopšanas atvaļinājumā, es biju no skolas vides ļoti nogurusi, bet raidieraksti mani burtiski uzlādēja. Un tā, staigājot pa mežu, klausoties stāstus un raidierakstus, es sāku aizdomāties par to, kāpēc gan es pati nevarētu izveidot savu raidierakstu par skolu.
2019. gada martā vīrs man vārda dienā uzdāvināja mikrofonu, tas pāris mēnešus vēl pastāvēja, Tad laikam jūlijā tapa pirmā sērija raidierakstā "Piedzīvot skolu". Tad es atgriezos skolā mazliet, sapratu, ka tā ir vide, kas nav man atbilstoša un es diezgan drīz aizbēgu. Bet raidierakstu par skolu es turpināju veidot, līdz tā tēma tika pārsāpēta, pašterapija raidieraksta veidā bija notikusi. Un kaut kur pa vidu, apmēram pirms gada sapratu, ka otra man ļoti mīļa tēma ir grāmatas un es sāku runāt par grāmatām un tapa raidieraksts "Piedzīvot lappuses". Tā kā ir viens raidieraksts “Piedzīvot”, bet ar vairākiem atzariem. "Piedzīvot skolu" gan vairs nav aktīvs. Es arī domāju, ka diez vai to turpināšu. Bet grāmatas un lappušu tēma man ļoti patīk, un ideju tur ir daudz. Un arī pats nosaukums "Piedzīvot" atļauj vēl dažādas interpretācijas, ko vēl tur varētu pielikt galā “Piedzīvot”. Jebko - takas, tarakānus."
"Es tagad arī domāju, ko vēl mainīt paņemt klāt, izdarīt citādāk. Un ,man liekas, līdzīgi ir arī citiem raidierakstu veidotājiem. Tā ir tā raidierakstu burvība, ka nekas nav akmenī iecirsts. Es esmu veidotāja, producente, montētāja un kā es gribu tā es daru. Ir "Piedzīvot skolu" epizožu cienītāji, kas ilgojās pēc tām. Bet nu jau par šo tēmu runā daudz vairāk un, ja ir interese, var visu ko atrast. Šī mācību gada laikā ļoti populāri bija vebināri, sarunas soctīklos. Bet es, kā jau minēju iepriekš, šo tēmu izsāpēju. "Piedzīvot skolu" bija mana pašterapija, lai saprastu, nu kāpēc man bija tik grūti tai skolā, kā es sevi tā sadedzināju, kāpēc man ar klases disciplīnu tik švaki veicās.
Un es mēģināju uz šiem jautājumiem atbildēt, bet ceru, ka man izdevās palīdzēt arī tiem, kuri klausās. Varbūt iedvesmot, pasviest kādu ideju ko un kā klasē darīt, kā domāt par skolotāja darbu. Bet tagad ir tik patīkams miers, ka mani tas vairs neuztrauc. Es pat "Facebook" atsekojos no Izglītības ministrijas konta, un citām lapām, kas ir par šo tēmu. Tas ir pārsāpēts un ir atbrīvojusies jauna vieta kaut kam citam.
Un ir forši, ka ir kaut kas, ko likt vietā. Un man izdevās atrast grāmatu tēmu. Un aizrauties tā, ka tagad tas jau ir mans darbs. Es strādāju bibliotēkā. Un manī tagad ir daudz vairāk miera un tas man tagad patīk.
Tas gan mani nav izārstējis no grāmatu pirkšanas. Tas ir absurds, es tiešām varu dabūt jebkuru grāmatu, bet es joprojām turpinu tās iegādāties. Es gan strādāju tikai mēnesi. Tiesa, pieredzējušie kolēģi saka, ka grāmatholisms paliek."
