"Pati savas pirmās pastalas izgatavoju pirms 11 gadiem," – tā saka ādas apstrādes meistare Agrita Krieviņa. Tās darinot un pētot Latvijas muzeju fondu krājumos, atklāts daudz par šiem vienkāršajiem apaviem, kuru uzdevums bija pasargāt kājas gadu simtos. Tāpēc radusies iecere līdz Latvijas simtgadei vismaz simt cilvēkiem iemācīt darināt pastalas pašu rokām.
Kad uz galda izceltas visas meistarklases vadītāju Agritas Krieviņas un viņas meitas Māras līdzi paņemtās dažādu krāsu ādas loksnes, sarindoti saitīšu simti un izvēlēta sev tīkamākā pastalu krāsa, tad atliek ķerties pie to izgatavošanas.
Skolotāju arsenālā ir viss vajadzīgais – gan jau sagatavotas piegrieztnes katram kājas izmēram, gan āmuri, kalti, knaiblītes un šķēres. Šai reizē iemācīties izgatavot pastalas vēlējušies Skrundas novada ļaudis, tāpēc aicinājuši meistares pie sevis Rudbāržu pagastā.
Ideja iemācīt 100 cilvēkiem izgatavot pastalas ādas apstrādes meistarei Agritai Krieviņai radusies pērnā gada novembra sākumā, kad sociālajā vietnē "Facebook" dalījusies ar pārdomām, ka tie varētu būt viņas 100 labie darbi Latvijai.
Ziņai uzreiz atsaukušies vairāki cilvēki. Nu ieinteresētība ir tik liela, ka pastalu izgatavošanu jau apguvuši daudz vairāk nekā 100 cilvēku.
"Ir vajadzīgas ļoti stipras rokas, ir vajadzīgs spēks un vajadzīga pacietība. Kad tas ir izdevies un gatavs, darinātājam ir prieks, savu pastalu uzvelkot kājās," teica ādas apstrādes meistare Agrita Krieviņa.
Meistares ar savām amata prasmēm dalījušās ne tikai Rīgā. Šobrīd vislielākā interese ir iedzīvotājiem Kurzemē, saņemti aicinājumi arī no cilvēkiem pārējos Latvijas reģionos.
Pie paštaisītām pastalām tikuši arī latvieši Īrijā, Minsterē, Briselē un Adelaides vidusskolā Austrālijā. Rudbāržu meistarklases apmeklētājas atzina, ka paša darinātam ir cita vērtība.
Līdz šodienai pastalas kā tautastērpa daļa saglabājušās, pateicoties Dziesmu un deju svētku tradīcijai. Bet pastalas ir viena no senākajām cilvēku apavu formām, kas palikusi nemainīga līdz mūsdienām. Ar pastalu saistās cilvēku pirmie mēģinājumi materiālu piemērot kājas formai, lai pasargātu pēdu. Tās nav bijušas tikai darba apavi. Pastalu izgatavošanas veidi bija atšķirīgi ne tikai reģionos, bet arī katram meistaram bija savs rokraksts.
