Tētis man ir īpašs, viņam pilna galva ar idejām, viņam nav nekā nepiespējama, ja nav pieejamu risinājumu, viņš izdomās ko neparastu. Ar tēti kopā esam sēņojuši, ogojuši, riekstus vākuši, vēžojusi, makšķerējuši, peldējušies neskaitāmas reizes, ceļojuši, slēpojuši, dziedājuši un strādājuši. Ir laimes brīži, ko sagādājis tētis, kas paliek atmiņā uz visu mūžu – nu,
piemēram, Padomju Savienības laikos tētis nopirka veselu kasti ar "Pola" saldējumiem (ko tolaik laukos nemaz bieži nevarēja dabūt), pielika ar tiem pilnu saldētavu. Uh, tā tik bij laime!
Ir bijuši brīži, kad bija bail par tēti – kad tētis bija barikādēs, pirmo reizi mūžā biju tik ļoti nobijusies. Gāju 5.klasē, tolaik par ticību neko daudz nezināju, bet kopā ar draudzeni sameklējām tēvreizi un lūdzām, lai mūsu tēti pārbrauktu mājās dzīvi.
Mans tētis ir liels dziedātājs un esmu ļoti daudz dziesmu iemācījusies no viņa. Reiz bija gadījums, kad pļavā vācam sienu, un es nesu no mājas ūdeni, ko padzerties, un ienāk prātā viena dziesma – aizeju līdz tētim, un stāstu, un izrādās arī viņam tieši šī pati dziesma skan galvā – abi nosmējāmies, kā tā var sagadīties.
Tēti, paldies Tev, Tu mani esi darījis laimīgu!
Agnese par savu tēti Jāni, Latvijas Radio Tēvu dienas konkursam
