Lidostā Muhamedu sagaidīja brālis Raimonds, kuru viņa nebija redzējusi desmitiem gadu.
Par Muhamedu Latvija uzzināja pērn decembrī, kad Latvijas Televīzijas filmēšanas grupa viņu satika Afganistānā.
Tobrīd sieviete mita pie znota. Ar savu vīru Sabīru viņa iepazinās 1991. gadā Rīgā, viņš mācījās milicijas skolā. Apprecējās, Rīgā piedzima 3 bērni, jaunākais dēls dzima Afganistānā. Pirms četriem gadiem vīrs nomira. Talibiem pārņemot varu Afganistānā, bēgļu straumes plūda prom no Afganistānas. Muhamedai nebija pases un viņa nevarēja izbraukt. Taču nu tas beidzot ir noticis.
"Esmu tik priecīga, ka nevaru pateikt jums paldies, Ārlietu ministrijai paldies," pauda Muhameda.
Rīgā viņa ieradusies ar meitas ģimeni. Viņas meitai Šakilai ir četri bērni un viņa gaida piekto. Latviski Šakila nerunā.
Muhamedas sirds gan sāp par otru meitu un abiem dēliem, kuri palika tur, jo pagaidām viņiem nav pases. Jaunākajam ir 17 gadi un viņa pat nedrīkstēja dēlu apķert uz atvadām.
"Lidostā, kad es ar savu dēlu... Nedod tev tādu iespēju, viņš mans dēls, talibi nedod tādu iespēju apķert. (..) Tur nekas nepalika. Apstākļi ir drausmīgi, nevaru to izteikt."
Savukārt Muhamedas brālis Raimonds Bindemanis norādīja: "Labi, ka atgriežas. Jāmeklē, kur visiem dzīvot. Tālāk jau skatīsies."
Tikmēr Muhameda sacīja: "Es parkā kaut gulēšu, vismaz lai būtu Rīgā. Tā noilgojusies. Kad vīrs nomira, paliku viena."
Ar Muhamedu sazinājusies arī viņas jaunības draudzene, kura jau uzaicinājusi kopā līgot. "Kopā nosvinēsim Jāņus, iesim uz parku, uz mežu staigāt," stāstīja Muhameda.
KONTEKSTS:
ASV un starptautiskās koalīcijas spēki 2021. gada augusta beigās noslēdza gandrīz 20 gadu ilgušo misiju Afganistānā. Amerikāņu atkāpšanos savā labā izmantoja islāma fundamentālistu grupējums "Taliban", kas pārņēma kontroli pār arvien jauniem Afganistānas apgabaliem un augusta vidū bez cīņas ieņēma arī valsts galvaspilsētu Kabulu. Tādējādi visa Afganistāna atkal nonākusi "Taliban" kontrolē.
Lai gan "Taliban" solīja, ka nemēģinās izrēķināties ar režīma pretiniekiem, starptautiskā sabiedrība raizējas par cilvēktiesību stāvokļa pasliktināšanos Afganistānā un jauniem ierobežojumiem, kas tiek uzlikti dažādām sabiedrības grupām, it sevišķi sievietēm.