Apbružātais skaistums
Muižu Avotnieki iegādājās tiesu izpildītāja izsolē kā kaķi maisā, jo tolaik bija iespējams to aplūkot un novērtēt tikai no ārpuses.
“Mums tobrīd nebija naudas. Bija skaidrs, ka par to domāsim, kad vinnēsim izsolē. Rozā brilles un lielā vēlme izmēģināt laikam bija veiksmes faktors. Ja pirms tam apsvērtu visus par un pret, ieraudzītu visas lielās problēmas, tad gan mēs būtu sabijušies,” laiku pirms pieciem gadiem atsauca atmiņā Asnāte. Viņa pārliecinājusies, ka trakumam ar pozitīvu fanātismu un dzirkstelei acīs daudzi noticot. Tikai bankas uz visu skatoties sausāk.
Tā bijusi pieredze, kāda nekad līdz tam nebija pieredzēta: restaurācija, pārbūvēšana, interjera veidošana, dekorēšana utt. No desmit sausajām tualetēm un ūdens no akas līdz naktsmītnei ar 70 guļamistabām, lielām svinību telpām un topošo parku.
Taču pirms tam muižas ēka bija jāsakopj, jo tās vēsturi pagājušajā gadsimtā rakstīja gan postpadomju dzīvokļi, gan veikals. Apmēram desmit gadus līdz izsolei tā bija nekurināta, tapetes – nopelējušas, un zem tām – vēl briesmīgāks skats. Tieši sienas tīrot, iztēle sākusi zīmēt nākotnes ainas, bet ne no senajiem ornamentu zīmējumiem. Iedvesmojusi neskaitāmo krāsas kārtu atsegšana – pēcāk saimnieki paši krāsu jaukuši ar kaļķi, lai sienu krāsojums izskatītos ar senatnes noskaņu.
“Izrādījās, ka dizainā tam ir apzīmējums, – apbružātais skaistums. Pat telpās, kuru atjaunošanai mums ir bijis Eiropas līdzfinansējums, mēs ierādām, ka Eiropas nauda nenozīmē eiroremontu,” sacīja Abgunstes muižas saimniece.
Ideju aka
Lai maksimāli saglabātu muižas vēsturisko gaisotni, logi ir restaurēti, nevis mainīti, izmantoti iepriekš lietoti materiāli, meklēti lietoti vai restaurēti čuguna radiatori un citas lietas. Dažādu laiku un stilu mēbeles ir saņemtas kā dāvinājums. Liels stilu sajaukums it visā. Taču Asnāte atcerējās, ka viens no ekspertiem esot sacījis: “Ja mēs būtu baroni un mūsu vecvecmāmiņām un vecvectētiņiem šis īpašums būtu piederējis, tad būtu tikai normāli, ka viena kumode ir mantota, citu paši pirkuši.”
Abgunstes muižā arī neviens gaismeklis nav no “jaunajiem laikiem” – kāds no tiem ir saņemts dāvanā, kāds – sakombinēts no vairākiem citiem, un daži ir pašu radīti. Asnāte pastāstīja, ka lustra lielajā viesistabā tiek saukta par “17 litriem gaismas”, jo veidota no 17 litrīgajām gurķu burkām. Otra tapusi no 17 vīna pudelēm, trešā – no nazīšiem, dakšiņām, karotēm un mopēda rata.
Muižas parks būs gandrīz 3 ha liels, un iecerētas gan atpūtas zonas, gan oranžērija, gan vairāki dīķi. Asnātei gribētos panākt, lai tas kļūst par oāzi vai Ēdenes dārzu starp visiem Zaļenieku pagasta un Zemgales līdzenumiem un lauksaimniecības zemēm.
“Mēs joprojām viesus uzņemam ar prieku. Mājas kapacitāte ir nevis nedēļas nogale vai noteiktas dienas gadā, bet laiks, kurā visu gribam darīt ar prieku. Joprojām ir sajūta, ka gribas būt klāt it visā: dekorējot telpas, gatavojot ēst, vedot ekskursijā un izstāstot muižas stāstu. Iespējams, mūzikas, interjera vai apkārt esošā klusuma dēļ viesiem laiks it kā apstājas. Te ir liels enerģētiskais miers,” lepnumu par savu lolojumu pauda muižas saimniece. Kopā ar ģimeni viņa peldot pa straumi, bet turēdamies ārpus rāmjiem, lai neieplūstu kopējā masā.
