Ilgmārs Eglītis Baldones observatoriju vada kopš 1974. gada.
Man domas par astronomiju sākās jau 12 gadu vecumā, kad sākās fizikas kurss skolā. Man vienu vasaru uzticēja lietot skolas teleskopu, un tad es cītīgi vēroju Sauli, Saules aktivitāti. Vēroju arī planētas, zvaigznes un visus interesantos objektus pie debesīm.
Tā es skraidīju pa naktīm ar teleskopu kā apsēsts.
Pati Baldones observatorija uzcelta 1957. gadā, bet telpām tikai tagad sākusies renovācija, maina logus un durvis. Taču principā daudz nav izmainījies. Mēs sākām šeit stažēties 1972. gadā kā studenti. Nācās apgūt smagāko daļu – novērojumi ziemas naktīs līdz 14 stundām no vietas. Toreiz bija ļoti garas ekspozīcijas (teleskopa uzņēmumi), jo novērojām uz fotoplatēm, bet tagad ekspozīcija ir samazinājusies līdz 8 minūtēm, agrāk tā ilga līdz divām stundām, un tad nākamajā dienā attīstīšana, un tikai trešajā dienā uzzini, ko esi ieguvis attēlā.
Mūsu pamata pētījumi bija saistīti ar oglekļa zvaigznēm, to pētīšanu, atklāšanu, katalogu veidošanu un citiem aspektiem šajā jomā. Tad vēlāk (2008. gadā) sākām asteroīdu atklāšanu un pētīšanu (līdz šim Baldones observatorija atklājusi 77 asteroīdus).
Kas tiešām ir mainījies mūsdienās, tie ir datori. Novērojumi aizgājuši otrajā plānā šeit, jo var izmantot satelītu novērojumus, kas iegūti arī citur. Taču tāpat kā toreiz bija vajadzīga zinātne, tāpat tā nepieciešama arī tagad.
Mums ir iespēja iesaistīties interesantos projektos, pirmkārt, tie ir asteroīdi, kas var būt bīstami arī Zemei.
Piemēram, tādi gadījumi kā Čeļabinskā nokritušais meteorīts. Ir radaru kartes, kurās novērots, ka tādi gadījumi notiek reizi piecos gados. Līdz ar to tie nav tādi nevajadzīgi pētījumi, ko zinātnieki izdomājuši un dara tāpat vien. Tāpat mēs sākam jaunu tēmu, kas saistīta ar melno caurumu pētīšanu.
Mūsdienās šeit ir ļoti daudz ekskursiju, līdz 4000 apmeklētāju gadā. Tas arī palīdz piesaistīt jaunus cilvēkus zinātnei, neskatoties uz to, ka finansējums zinātnei Latvijā ir ļoti zems - vien 0,6% no iekšzemes kopprodukta, bet Rietumu pasaulē tādu problēmu nav, tur zinātniskā darbība tiek finansēta 50% apmērā no publiskā finansējuma un pārējais ir projekti.
Savukārt Latvijā 10% finansēti no valsts un 90% ir projekti, līdz ar to zinātnieki daudz laika tērē projektu rakstīšanai.
Tas viss ir jokaini. It kā teleskops labi strādā un dod labus rezultātus. Taču mums ir problemātiski pamatot, kāpēc būtu labi piešķirt 200 000 eiro no budžeta, lai, piemēram, teleskopu varētu noautomatizēt, jo tas ir vidēja izmēra teleskops un nav pašā spicē, līdz ar to valstī, protams, ir vienmēr svarīgākas prioritātes.
Kāpēc vairāk nekā 40 gadi pavadīti tieši Baldonē?
Tas saistās ar atklāšanas velniņu. Tas ir tāds apmierinājums no darba, ka tu vari iegūt pilnīgi jaunus rezultātus, kurus neviens pasaulē vēl nav ieguvis. Nu, labi, tas nav nekāds Einšteina līmeņa atklājums, bet tomēr tas asteroīds, ko esi atklājis, tas ir tavs, un tas ir stimuls to darīt, ka tu vari ieguldīt ko tādu, kas nepieciešams visiem.
