Šoreiz no kartītes uz lielās papīra lapas Zigurds Kristvalds pārceļ kalnā esošu muižu. Kad būs pabeigts, apakšā viņš parakstīsies – Zigis. Tā arī viņu te visi dēvē.
Skrundas aprūpes centrā Zigis dzīvo vairāk nekā piecus gadus. Tā iznāca – viņš nosaka. Par viņa kājām ir kļuvis riteņkrēsls, bet par dzīvi interese nav zudusi. Te viņš sācis izpausties mākslinieciski – līmēt māju maketus, veidot svētku rotājumus un arī gleznot. Gleznās pārtop gan bērnības atmiņas, gan dažādas fotogrāfijas. Visi darbi ir dzīvespriecīgi un gaiši.
Zigis pastāstīja, ka ilgus gadus strādājis gaļas kombinātā. Iespējams, tieši tāpēc viņam gribas daudz gaismas, jo darba laikā viņš dienas gaismu redzējis reti.
Satikšanās ar Sindiju viņu kārtīgāk ievirzījusi gleznošanas darbos. Savulaik Sindija astoņus gadus dzīvojusi Spānijā un brīvprātīgi sadarbojusies ar bezpajumtniekiem. Arī tagad, dzīvojot Skrundas pusē, viņa sajutusi aicinājumu palīdzēt un pieteikusies nākt uz aprūpes namu.
Ziemā divas, bet vasarā reizi nedēļā uz divām stundām viņa ir te un sarunājas vai palasa priekšā šejienes iemītniekiem, jo lielākā daļa ir uz gultas.
Īpaša saikne izveidojusies ar Zigi, un ne reizi vien viņi dodas arī pastaigā, kā šai reizē, uz Ventmalu.
Sindija domā, ka mūsu uzdevums uz šīs zemes ir savstarpēji palīdzēt. "Un tur patiesībā nav pat runa par smagu darbu vai lieliem ieguldījumiem, tur ir runa par laiku. Vienkārši atnāc, pasēdi cilvēkam blakus un parunājies," sacīja māksliniece.
Zigis atzīst, ka gaida katru reizi, kad Sindija nāks ciemos: "Es kaut kā jūtos pavisam citādāk, ka varu runāt par dažādām lietām. Citādi tā garlaicīgi, man patīk sabiedrība vispār."
Sarunu tēmas maina viena otru – par stārķiem, hokeju, cāļiem, Donavu, kanāliem, ūdens taksometriem un, protams, mākslu.
"Kā Zigis glezno, vienkārši varu tikai pacelt cepuri. Cilvēks bez profesionālas sagatavotības redz perspektīvu un jūt krāsu, un tas, ja godīgi, ir apbrīnojami," Zigi slavēja Sindija.
Viņa saka – Zigis tik braši gleznojis, ka viņa sākusi domāt par kopizstādi. Un nu tāda būs – jūnija beigās.
"Zigis no savas puses savas bērnības ainavas, un es zīmēšu Zigi un viņa dzīvi, jo viņš man arī ir vairākkārt rādījis savus albumus, savu mammu un tēti. Un tur ir fotogrāfijas, kas jau ir tā kā uz izdzišanas robežas," pastāstīja Sindija. "Man liekas, būtu skaisti arī tās atsvaidzināt un parādīt cilvēkiem, ka katra mūsu stāsts ir ļoti īpašs."
