"Bērni ir lieli, un izskanēja tāds komentārs – mamma, jūs mums esat iemācījusi strādāt, bet esat aizmirsusi iemācīt atpūsties," atzina Ingrīda.
Iespējams, tāpēc Ingrīdai un Guntaram paralēli savam darbam Dārzkopības institūtā saimniecībā palīdz meita Gundega, kas pabeigusi Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti. Gundega ir agronome un dārzkope, bet pēc studijām pabeigusi arī Bulduru tehnikumu, kurā ieguvusi vairāk praktisko zināšanu. Kopā ar māsu viņa piedalījās "Laukiem būt" konkursā jauniešiem.
"Konkursa mērķis bija attīstīt uzņēmējdarbību lauksaimniecībā. Iesākām ar māsu audzēt puķu zirņus, ierīkojām puķu zirņu siltumnīcu. Mēs taisām puķu zirņu pušķus, nodrošinām tos kāzām," stāstīja Gundega.
Tāpat jauniete augstskolas laikā papildus pabeigusi arī divu gadu kursus biškopībā un aprūpē saimniecībā esošās 15 bišu saimes. Pašu saimniecību Ingrīda ar vīru Guntaru izveidoja 1992. gadā, sākot saimniekot 10 hektāros.
"Darba vietas kolhozos pazuda, notika zemes privatizācija un prihvatizācija, un īpašumu atgūšana tiem, kuriem bija īpašumi atņemti padomju laikā. Mēs izdomājām, ka mums vajadzētu tajās brīvajās zemēs, kuras varēja tajā laikā nopirkt, izveidot savu saimniecību, jo manās vecāku mājās saimniekoja tajā laikā mans tēvs ar mammu un brālis, un vīra vecāki saimniekoja savā atgūtajā saimniecībā," stāstīja Ingrīda.
Jau pirmajā gadā abi iestādījuši augļu kokus, taču tiem vajadzīgs laiks, lai izaugtu, tāpēc peļņu saimnieki guva, audzējot kāpostus, gurķus, burkānus, sīpolus un citus dārzeņus. Paralēli darbam saimniecībā Ingrīda visu mūžu strādājusi un turpina strādāt par vēstures skolotāju Gulbenē.
Šī gada salnās gājis jautri
Šobrīd 12 hektāru lielais augļu dārzs jau sniedz bagātīgu ražu. Tajā divos hektāros aug plūmes, sešos hektāros ābeles, divos hektāros ķirši, vēl divos arī bumbieres un rudens avenes. Blakus deviņām siltumnīcām, kurās pushektāra platībā aug dārzeņi, zaļumi un ziedi, atrodas arī rabarberu lauks. Guntars vērtēja, ka tie pēdējos gados kļūst arvien pieprasītāki gan dažādu dzērienu, gan saldējuma gatavošanai. Tāpat viņš daudzo gadu laikā novērojis, kā mainās Latvijas klimats.
"Ļoti izteikti ir tas, ka kādreiz neauga plūmes, ķirši, tie bija ļoti grūti audzējami, arī bumbieri sala nost. Tagad ir apgriezies viss kājām gaisā.
Tagad pat visi aukstumi pagāja, bet plūmes ir ļoti ideālas, ķirši ir ļoti ideāli, bumbieri jau mazliet švakāki, bet vissliktāk ir ar ābelēm. Tās vissmagāk jutušas šo aukstumu un arī ziemu, sevišķi vecās šķirnes," norādīja Guntars.
Šī gada milzīgajās salnās saimniecībā, kā paši atzina, gājis jautri. Saimnieki savus kokus apstrādājuši ar cukura preparātu, kurš ziedus it kā sacukuro, un tie neveras vaļā, līdz ar to izturot aukstumu. Tomēr preparāta iedarbība ir vien līdz mīnus trīs grādiem, bet viņu saimniecībā bijuši mīnus seši.
"Jā, ķirši bija sākuši jau ziedēt 5. maijā, bet, lai teiktu, ka viss ir nosalis – nē, ķirši būs. Cik daudz, to mēs vēl redzēsim," norādīja Gundega.
Saimniecības nākotne bērnu rokās
Saimniecībā visa raža tiek vākta ar rokām pašu spēkiem, kas, kā paši atzina, ir izaicinājums, bet vienlaikus arī nozares specifika. Sezonas laikā saimniecībā palīgā nāk strādāt arī vidusskolēni, jo saimnieki ilgus gadus sadarbojas ar Nodarbinātības valsts aģentūru. Augļi un ogas tiek pārdoti gan svaigi, gan pārstrādāti sulās un ievārījumos. Saimniekiem ir dažādas idejas pārstrādi paplašināt un attīstīt, bet, kā paši norādīja, saimniecības nākotne ir bērnu rokās.
"Mums jau galvenais ir, lai tās jaunās šķirnes, kuras esam ieaudzējuši, turpinātu augt un ražot.
Lai bērni izmantotu šo mūsu radīto iespēju un attīstītu saimniecību tālāk, lai nepienāk brīdis, kad mēs esam cienījamā vecumā un vienkārši pārdodam to, ko esam savā mūžā izveidojuši. Tas būtu sāpīgākais variants, bet ceru, ka kādam no pieciem… Mantinieki ir visi pieci, un dzimtas tradīcija ir tāda, ja viens ņemas šo īpašumu tālāk veidot un attīstīt, viņš pēc vecvectēva piemēra izmaksā pārējiem viņu daļu. Neviens nav atraidāms šajā lietā, viņi visi ir izauguši šeit un šajā vietā, visi ir vienādi mantinieki," norādīja Ingrīda.