No metinātāja par lauksaimnieku. Rosens no Rendas ar vērienu audzē sparģeļus

No maija vidus līdz Jāņiem visaktīvākā sezona ir sparģeļu audzētājiem. Nu jau vairākus gadus ar to nodarbojas Rosens Ilijevs no Rendas, kurš pieredzi ieguvis, strādājot Dānijas audzētavās, bet tagad savas prasmes liek lietā Latvijā. Rendas pagastā viņš apsaimnieko vairākus hektārus zemes un cer, ka šogad varēs tirgum izaudzēt ap divām tonnām sparģeļu, kas galvenokārt nonāk pie pircējiem Rīgā un vairākās Kurzemes pilsētās.

No metinātāja par lauksaimnieku. Rosens no Rendas ar vērienu audzē sparģeļus
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Pagājušajā gadā sparģeļu sezonas laikā bijis ļoti auksts un stādījumi izsala, šogad siltais un sausais laiks tiem nācis par labu. 

Aiz muguras desmit gadu pieredze Dānijā tieši sparģeļu novākšanā, tāpēc nemaz nav jābrīnās par tempu un precizitāti, ar kādu saimnieks Rosens strādā savā laukā. Līdz ar pirmajiem saules stariem viņš sāk novākt veselīgos sparģeļu asnus, kas, tikko plūkti, ir ļoti maigi un kraukšķīgi, pēc garšas atgādinot zaļos zirnīšus.

Rosens pastāstīja, ka rosība uz lauka sākas jau piecos no rīta:

"Mēģinām visu izdarīt ātri, lai pēc iespējas ātrāk [sparģeļi] nonāktu aukstuma kamerā. Tad paliek svaigi un garšīgi. Sākam ar saullēktu. Piecos no rīta esam uz lauka, tad saule lec."

Piecos no rīta gan ne kurš katrs ir gatavs celties un strādāt, vietējos piesaistīt nav viegli, šoreiz viņam palīdz draugs.

"Grūti ir piesaistīt, jo man ir tas nosacījums, ka jāsāk ar saullēktu," pastāstīja saimnieks. "Ja to dara raiti, tad esi līdz 12.00 pabeidzis, atlikusī diena brīva, esi labi nopelnījis, izbaudījis dabu un putnu čivināšanu."

Rindstarpas Rosens kopj ar paša izgatavotu augsnes kultivatoru. Kad sezona beidzas, darbs gan neapstājas, jo jāravē nezāles.

Audzēšanas biznesu uzsācis bērnības takās

Savu uzņēmumu SIA "Rosgard" Rosens dibināja 2016. gadā, pirmos gadus ļāvis sparģeļiem ieaugties, un tikai tad varēja sākt novākt pirmo ražu. Sparģeļu stādījumi ir aptuveni divus hektārus lieli.

Kolhoza laikos te bijusi vistu kūts, stāsta Rosens, tagad tā pārvērtusies par darbnīcu, kur saimnieks metina dažādas lietas un strādā ar tehniku, tur arī atpūšas un pauzē starp sparģeļu griešanu uzvāra kafiju un izlietnē noskalo krūzītes.

"Es pēc profesijas esmu mašīnu tehniķis, metinātājs. Strādāju savā metālapstrādē, bet vasarās gribējās izrauties. Bija iespēja braukt uz Dāniju, kur bija viens no lielākajiem sparģeļu audzētājiem valstī, ļoti sakarīgs cilvēks."

Tā arī uzvirmojusi ideja, kāpēc gan neiestādīt Latvijā. To viņš izdarījis Rendā, vietā, kur dzīvojis vectēvs un pavadīta bērnība. Neviens ar lauksaimniecību gan ģimenē nenodarbojās, un viss bija jāsāk no nulles, sākumā ar zāģi un pļāvēju, lai sakoptu teritoriju. Sparģeļu stādus viņš ieved no ārvalstīm.

"Dānijā arī no tās pašas kompānijas iegādāti stādi, es uzreiz redzēju tās šķirnes, kuras man pašam patīk, kuras labāk aug. Tās arī izvēlējos. Man ir iestādītas trīs šķirnes, šogad iestādīju ceturto – violetos sparģeļus, tie man būs pēc gadiem diviem," pastāstīja Rosens.

Latvijā pieprasījums liels

Jo vecāki stādi, jo ātrāk vari iegūt ražu. Latvijā sparģeļu pieprasījums ir liels. Darbs nav nemaz tik vienkāršs, jo jārēķinās ar pasūtītājiem un plašo reģionu, kur jāaizved sparģeļi – turklāt svaigi, kraukšķīgi un jau speciālā iekārtā vienādi nogriezti un salikti 250 gramu lielos iepakojumos. Mazāk sparģeļi parādās veikalos, jo Rosens uzskata, ka grūti nodrošināt vajadzīgo kvalitāti, piemēram, turot sparģeļus bāzē. Labāk būtu, ja veikali paši spētu savākt produkciju un tirgot uzreiz.

"Jā, redz, aizvedu otrdien jaunam restorānam, kas nebija ņēmuši, zvana, ka nākamajā dienā vajag aizvest divreiz vairāk. Principā Kuldīgas novads, ir Talsi, Liepāja, Ventspils, Tukums un Rīga. Ieliekam sociālajos tīklos – "Facebook un "Instagram", mums pasūta, un mēs piegādājam."

Jaunais uzņēmējs gan nesaprot produktu cenu celšanu Latvijā, kas ne vienmēr, viņaprāt, ir adekvāta un aprēķinos balstīta. Viņš sparģeļiem cenu saglabājis līdzšinējo, varbūt nāksies par izmaiņām domāt nākamgad. Kaut arī pats saka, ka sparģeļu audzēšana ir zināmā mērā hobijs, nevar noliegt biznesa iespējas.

Vismaz pagaidām sausums sparģeļu audzēšanai nekaitē, ja nu vienīgi ūdens trūkums samazina to svaru.

Sparģeļu sezona Latvijā sākas maija vidū un turpinās līdz pat Jāņiem. Dārzā iestādīts sparģelis varot augt 50 gadu, bet ar komercstādījumiem ir citādi –  tie jāatjauno pēc aptuveni desmit gadiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti