Rūta labi saprot tos cilvēkus, kuri vēršas pie Ziedot.lv. Viņa zina, kā ir justies atšķirīgam, jo no piecu gadu vecuma dzird tikai ar vienu ausi. Un vēl viens iemesls, kas palīdz izprast mammas, kuras lūdz palīdzību – 2003. gadā, kad vērās vaļā ziedot.lv portāls, viņas bērns bija nonācis reanimācijā. Tas arī bija sava veida zīme.
Dažkārt biedrība saskaras ar negācijām vai dusmām pret sevi no cilvēkiem, kuriem palīdz.
"Es saprotu, ka tas nav aiz ļaunuma, tas ir aiz bezspēcības," saka Rūta.
Visiem cilvēkiem, kuri atnāk uz Ziedot.lv un kurus izvērtē, ka palīdzība tiešām ir nepieciešama, – biedrība to arī sniedz. Nesanāk tā, ka kāds būtu jāatraida tikai tāpēc, ka nebūtu saziedota nauda.
Cilvēkiem ir grūti lūgt palīdzību, jo katrs grib tikt galā pats, neatkailinot visu priekšā savas problēmas. Tomēr, ja saviem spēkiem nav iespējams tikt galā, tad jāatrod drosme un jālūdz palīdzība.
Ziedošana un labdarība nedrīkst būt valsts budžeta caurumu lāpīšana. Dažkārt Latvijā tas tā notiek, ka uz ziedotāju pleciem tiek atstātas pat cilvēku dzīvības. Taču vienalga – ir jāvāc ziedojumi un par problēmām skaļi jārunā, lai pēc tam tā palīdzība no ziedotāju pleciem pārietu valsts pārziņā. Tas notiek, bet ļoti lēni notiek. Arī pateicoties ikgadējam labdarības maratonam "Dod pieci!", saka Dimanta.
"Protams, mēs nevaram būt Dieva vietā, un ir cilvēki, kas nomirst, nesagaidot palīdzību."
Rūta pati ziedo pilnīgi visiem labdarības projektiem, kuri ievietoti portālā, un ziedo arī citām organizācijām. "Ja es kādu aicinu ziedot, tad man pirmajai tas ir jāizdara."
