Šogad mēnesi agrāk nekā ierasts sākusies zivju zveja „Stagaru” saimniecības zivju dīķos. Pieredzējušais zivkopis Ēriks Rāva atzīst, ka neparasti īsā un siltā ziema ietekmējusi arī zivju nārstu.
Tā līdakas jau paguvušas iznārstot marta vidū, tagad kārta orfām jeb zelta ālantiem. Šīs eksotiskās zivis Ēriks audzē jau vairāk nekā 10 gadu. "Kaut kad Cīravā pirmās divas vaislinieces nopirku, jo zivkopis teica, ka viņam nenārstojot. Teicu, smuka zive, dod ar. Pirmajā gadā brīnišķīgi nonārstoja," atminas Rāva.
Šogad aprit 20 gadi, kopš Ēriks izracis savu pirmo zivju dīķi un sācis saimniekot. Tagad dīķsaimniecība aizņem turpat 60 hektāru platību. Lai gan esot doma par vēl pāris dīķiem, tomēr atturot augstais zemes nodoklis. "Aramzeme ir lētāka nekā man dīķi (..) Principā es izmantoju neizmantojamu zemi, bet prasa dārgāk nekā par aramzemi," neapmierināts ir Rāva, jo viņa izmantotā zeme nav laba lauksaimniecībai.
Līdz šim piecus gadus saimniecība no Eiropas Zivsaimniecības fonda saņēmusi platību maksājumus, kas tagad vairs nepienākas. Neviļus radies jautājums par zivkopības kā nozares attīstības iespējām turpmāk. "Kas mēs esam? Lauksaimnieki, zivkopji vai lauksaimniecībā nodarbinātās personas? Platību maksājumus mums nemaksā, degvielas akcīze trešdaļas no platības," klāsta zivkopis.
Zivkopības saimniecība „Stagari” ir viena no lielākajām Lejaskurzemē, kur tiek audzēti arī zivju mazuļi, kas ik gadu aizceļo uz kādu no Latvijas ezeriem.