4. studija

(Zīmju valodā). 4. studija

4. studija

Kāpēc sociālās aprūpes centrā "Tērvete" traģiski gājis bojā tā iemītnieks?

Dziesmu un deju svētkus gaidot: ciemos pie pastalu meistara Alberta Brokāna

Alberta Brokāna darinātajās pastalās dejo trešdaļa Deju svētku dalībnieku

Strauji tuvojas Dziesmu un deju svētki, kas šogad ir īpaši, jo svinēsim Dziesmu svētku 150. gadu jubileju. Kā dziedātāji, dejotāji, mūziķi gatavojas jūlija pirmajai nedēļai? Cik emocionāli piesātināts ir šis laiks? Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija" viesojās pie pastalu meistara Alberta Brokāna, kurš aprēķinājis, ka viņa darinātajās pastalās dejo vismaz trešdaļa visu Deju svētku dalībnieku.

Alberts Brokāns pastalas darina jau 30 gadu. Kādreiz strādājis ražošanas apvienībā "Daiļrade", bet pēc tās likvidācijas izveidojis nelielu privāto uzņēmumu, kur licis lietā savu un sievas hobiju – ādas plastiku. Pastalas sācis darināt tīras nejaušības dēļ. 

"Mani piespieda dejotāji. Atbrauca viena kundzīte. Viņai vajag albumu. Jā, labi. Albums. Bet vai pastalas jūs netaisāt? Izrādās, deju kolektīva vadītāja," par savas aizraušanās pirmsākumiem pastāstīja Alberts. Pēc klientes ieteikuma viņš sācis mēģināt veidot pastalas, darinājis piegrieztnes. "Es pat nevienu pastalu nekur neizjaucu. Visu pats, ar savu funktieri."

Lielākās pastalas ir 33 centimetrus garas, bet pašas mazākās, ko parasti pasūta kristību galvenajam varonim, – 11 centimetri. 

Pirmās krāsainās pastalas baltā krāsā Alberts darinājis līgavai, kura neesot spējusi atrast piemērotas kurpes ceremonijai. "Saku – uztaisīsim, jādabū balta āda. Iegādājos, uztaisīju baltas pastalas viņai," pastāstīja pastalu meistars.

Savulaik visus pastalu darināšanai nepieciešamos instrumentus Alberts ir izdomājis un uzrasējis pats, bet pēc tam devis izgatavot frēzētājam. 

Konkrēti to, cik laika nepieciešams, lai izgatavotu vienu pastalu pāri, ir grūti aprēķināt, jo ādu piegriež un sagatavo uzreiz vairākām pastalām. Turklāt, jo lielāka pastala, jo vairāk darba. Kad Alberts tikko sāka darināt pastalas, pasūtījumu nebija daudz. Deviņdesmito gadu sākumā izteikt jaunus piedāvājumus iespējamiem klientiem bijis sarežģītāk nekā tagad.

"Mēs ar sievu bijām laimīgi, kad adrešu grāmatā atradām kultūras namu telefonus un adreses. Un tad kādas 200 vēstules mēs uzrakstījām. Nevis e-pasta vēstules, bet ar roku," atminējās Alberts. "Laimīgi mēs bijām, ka tik daudz varējām izsūtīt. Tad sākās kustība mazpamazītiņām. Bija, ko darīt."

Pašu pastalu kopā satur četras nelielas ādas siksniņas. Darinot pastalas, būtiskākais ir vienmērīgi savilkt izvērtās siksniņas. Garās siksnas, kas iet gar sānu malām, Alberts izver ar instrumentu, ko aizņēmies no rokdarbniecēm. 

Pastalai jābūt pusotru centimetru garākai par kājas izmēru. Purngalā un papēdī šos apavus valkātājam ir iespējams savilkt atbilstoši kājai, tomēr ne vienmēr pastalu īpašnieki to prot izdarīt. To pamanījis arī Alberts.

"Lielākā kļūda ir papēdī. Es pirms kādiem 10 gadiem noskatījos vienu Dziesmu svētku koncertu televīzijā. Un tad es biju šokā. Kā bērniem tās pastalas kājā! Kā viņiem tie papēži atļukuši tur! Domāju – nē kaut kas jādara ir. Jāsāk viņus skolot," savu sašutumu neslēpa Alberts.

Tikmēr Tīnūžu vidējās paaudzes deju kolektīva "Upe" dejotāja Baiba Visocka atzina, ka dejotāja ļaunākais murgs ir dejas vidū atsējusies pastala. Tieši tādēļ katrs sevi cienošs dejotājs, ņemot vērā zinātāju ieteikumus, ir izstrādājis savu drošu pastalu siešanas tehniku. Baibas pastalām, ko darinājis Alberts, šie būs jau ceturtie Deju svētki. 

Svētku gājiens pa asfaltu kājām esot diezgan liela slodze, tāpēc pastalām apakšējā daļa darināta cietāka.

Baiba padalījās arī ar savu pastalu siešanas metodi: "Es, pirmkārt, uztaisu priekšā krustiņu, aizmugurē ir jābūt krustiņam, tad velku iekšā. Man striķīši ir ļoti padzīvojuši, cenšos nomainīt. Man pastalu meistars bija iedevis jaunus striķīšus – visus ar mezgliņiem. Es sienu standartiņu – krustiņš priekšā, velkam kārtīgi. Sasienu aizmugurē, tas arī no vizuālā viedokļa, lai netraucē."

Baiba atzina, ka ir ļoti grūti saņemties pasūtīt jaunas pastalas, jo, tāpat kā labi ikdienas apavi, arī pastalas ir iedejotas un pielāgojušās kājai.

Meistars Alberts Brokāns nav skaitījis, cik pastalu pāru 30 gadu laikā ir izgatavojis. "30 tūkstoši dejotāju – kā es tagad dzirdēju. Kāda trešā daļa droši vien danco manās pastalās," prātoja Alberts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti