Brīvība bērnībā laukos
"Es teikšu tā, ka līdz 30 gadiem es meklēju savu vietu, un, ja nebūtu nomirusi mamma, droši vien vēl tagad būtu blandījusies kaut kur riņķī apkārt. Man bija plāns aizbraukt uz Teksasu, uz Austrāliju, bet dzīvē viss notiek tā, kā tam ir jānotiek, un tev no kaut kā ir jāatvadās, lai kaut ko iegūtu," atzina Zane.
Zane uzauga laukos, kur mamma ne tikai turēja piena un gaļas liellopus, bet arī audzēja sporta zirgus. Taču 2007. gadā zirgu tirgus noplaka un sporta kumeļu audzēšana vairs neatmaksājās.
"Brīvdienās tas, ko mēs darījām ar kaimiņieni, mana vecuma meiteni, – mēs blandījāmies riņķī. Bija reizes, kad tas bija ritenis, ziemā kaut kādas slēpes vai zirgs. Suņi bija līdzi. Un mēs devāmies, kur acis rāda.
Šobrīd, paskatoties uz desmitgadīgu bērnu un iedomājoties, ka viņš tagad ies stundu jāt viens pats kaut kur pa mežiem, kļūst baigi dīvaini, bet toreiz tā bija – neviens neko neprasīja un neaizliedza," bērnības atmiņās dalījās Zane.
Ceļš uz Angliju
Lai gan dzīvnieki un darbs laukos Zanei patika jau kopš bērnības, mamma vēlējās, lai meita apgūst grāmatvedību.
"Mamma gribēja, lai es eju mācīties grāmatvedību, tāpēc vienu gadu mācījos Biznesa un finanšu koledžā Valmierā. Tad es nokritu no zirga, salauzu vaigu un galvaskausu. Man bija baigās galvassāpes, un es sapratu, ka negribu tajās finansēs tālāk iet. Tad es padzīvoju šur, padzīvoju tur, pastrādāju pārdevējas darbā," stāstīja Zane.
Ņemot vērā, ka Latvijā viņu īsti nekas neturēja, kā arī saimniecībā aktīvi saimniekoja mamma, Zane devās strādāt uz Anglijas laukiem, uz ģimenes saimniecību, kurā bija vairāk nekā 20 zirgi.
"Tur biju viss, ko vien vajadzēja – taisīju ēst, tīrīju māju, jāju ar zirgiem, vedu [saimnieku] meitas uz skolu, braucu pakaļ uz skolu. Tā bija fantastiskākā pieredze, jo es tiku iemesta angļu vidē. Angļu valoda man skolā riebās, bet tur es gāju ar vārdnīcu, kā arī saimnieki man ļoti palīdzēja, ļoti mani mācīja, un tas pavēra man lielas iespējas dzīvē," stāstīja Zane.
Atgriešanās
Pēc septiņiem mēnešiem darba saimniecībā viņa iemainīja pret labāk atalgotu darbu noliktavā. Lai atpūstos un pavadītu laiku kopā ar ģimeni, viņa turpināja doties uz Latviju četras reizes gadā. Tad kopā ar mammu vienmēr devās izjādēs ar zirgiem. Tā bija aizraušanās, kas viņas satuvināja. Diemžēl 2015. gadā Zanes mammai atkārtoti atklāja audzēju.
"Mamma izstāstīja, ka viņai atkal ir audzējs, ka viņai ir jāiet uz operāciju. Un tas būšot sarežģītāk nekā pirms 10 gadiem. Tā bija pirmā reize, kad mamma lūdza, lai es atbraucu uz mājām, kad viņa bija slimnīcā.
8. augustā es nopirku biļetes, 13. augustā mammai bija operācija, 14. augustā mammas vairs nebija. Viss notika ļoti strauji, un dzīve sagriezās vēl trakāk," atzina Zane.
Bez saimnieces saimniecībā palika divi zirgi, astoņas slaucamas govis, gaļas lopi, 30 hektāri zemes, kā arī vairāku tūkstošu eiro lieli parādi. Lai gan saimniecībā turpināja darboties Zanes tētis, bija skaidrs, ka jānāk palīgā arī kādam no bērniem.
"Es sapratu, ka māsa ir pilsētniece, bet brālim tolaik bija tikai 21. Tā kā man dzīvnieki un tas darbs ir bijis sirdij tuvs un vienmēr paticis, es sapratu, ka man ir jāpieņem šis lēmums un jāatgriežas," skaidroja Zane.
Vienlaikus viņai bija jādomā, kā laukos ne tikai strādāt un dzīvot, bet arī nopelnīt. Tāpēc Zane pieteicās projektā, par kura naudu izveidoja savu trušu dārzu un sāka uzņemt ciemos tūristus. Šobrīd katru gadu uz vasaras vidu saimniecībā tūristus gaida ap 160 trušu. Bet 2017. gadā arī ar projektu palīdzību tika iegādāti pirmie četri īru tinkeru šķirnes zirgi – četras ķēves, no kurām divas jau bija mazuļa gaidībās. Šobrīd Zanei ir jau astoņi tinkeru šķirnes zirgi un viena Latvijas sporta ķēve. Viņa gluži tāpat kā senāk mamma – pelna ar šķirnes zirgu audzēšanu.
"Pārņemot no mammas, [saimniecības peļņa] bija mīnusos, un bija daudzu tūkstošu parāds diezgan liels, bet šobrīd ir tā, ka ir pa nullēm un vēl varam ieguldīt.
Esam piecu gadu laikā nostabilizējušies tā, ka naudiņa, ko nopelnam no tūrisma, tā ir mūsu alga ar tēti, bet naudiņa no kumeliņiem nosedz saimniecības izmaksas. Un subsīdijas, – tie ir mūsu ieguldījumi, ko varam likt tālāk uzņēmējdarbībā," stāstīja Zane.
Viņas nākamais lielais sapnis ir jauns zirgu stallis, kā arī sakārtota saimniecība, kurā būtu patīkami ne tikai ciemoties, bet varbūt arī uzkavēties ilgāk.
"Jā, tas, protams, ir darbs, un nav viegli, ir jāstrādā, bet mani pilsētā vairs neiedabūsi. Man pat uz Angliju vairs negribas braukt ciemos pie draugiem, man patīk šeit, man patīk šī brīvība, ka es varu domāt un izlemt, ko un kā es darīšu. Man ir jāizdomā, kur dabūt naudu, un es to izdomāju. Tas ir mans pienākums – izdomāt, kā šeit attīstīties, kā dabūt gatavus visus savus mērķus. Un es priecājos, ka es esmu mājās, es ļoti lepojos ar to, kas mums ir šeit. Lepojos ar to, kas ir izdarīts, un to sajūtu, ko mēs varam sniegt cilvēkiem," secināja Zane.
