«Mani vecāki dzer». Lai remdētu emocijas, sāku dzert arī pati

"Mani vecāki dzer" ir Latvijas Televīzijas raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" operācija, kurā alkoholisma liga Latvijā aplūkota no mazliet cita skatupunkta – ar alkohola lietotāju bērnu acīm. Raidījuma veidotāji saņēma virkni skatītāju vēstuļu ar atmiņām par uzaugšanu kopā ar dzerošiem vecākiem. Daļu stāstu šīs nedēļas laikā publicējam LSM.lv.

Noderīgi resursi:

 

  • TESTS. Vai Tu alkoholu lieto par daudz?
  • SPKC informatīvais materiāls par alkohola lietošanu “Lai būtu skaidrs”
  • Alkohola ietekme uz cilvēka organismu
  • Valsts apmaksātas narkoloģiskās palīdzības iespējas Latvijā
  • Veselības ministrijas materiāls: Kur vērsties pēc palīdzības atkarības gadījumā?

 

Stāsta 29 gadus vecā Regīna (vārds mainīts)

Mana mamma sāka pastiprināti lietot alkoholu, kad man bija apmēram 11 vai 12 gadi. Pirms tam viņa arī lietoja, bet ne tik lielos daudzumos, kā arī labi to slēpa. Pusaudžu gados man bija liela visatļautība, pati arī lietoju daudz alkohola. Tagad saprotu, ka gribēju pievērst mammas uzmanību. Mammai bija vienalga par manām sekmēm, sasniegumiem. Ja pat vēlējos iet mākslas skolā, mūzikas skolā, aizbildinājās, ka nav naudas. Ienākumi bija pietiekoši, vienkārši tika nodzerti.

Kā pusaudzim man bija liela kauna sajūta, ka mamma katru dienu pēc darba pirka alkoholu. Mēs dzīvojām mazpilsētā, tāpēc visi zināja. Vismaz man likās, ka zināja. Bija gadījumi, kad pašai vai ar kādu no savām draudzenēm bija jāved mamma līdz gultai, jo viņa nebija varējusi aiziet pati. Protams, mani draugi man neko neteica, bet tas iedzina mani depresīvā stāvoklī. Izjutu arī lielu kaunu.

Lai remdētu savas emocijas, arī pati sāku lietot daudz alkohola, uzturēties dīvainās kompānijās.

Vienīgais, kas mani noturēja no nodzeršanās, ir tas, ka biju apzinīga mācību ziņā, kā arī 16 gados uzsāku attiecības ar puisi, kas nelietoja alkoholu. Lai neredzētu, kas notiek mājās, daudz laika pavadīju ar puiša ģimeni.

"Mani vecāki dzer"

Citus stāstus lasi šeit.

Mana mamma arī labi manipulēja ar mani, es viņu klausīju un nestāstīju radiem, ka mamma pastiprināti mājās lieto alkoholu. Protams, mammai pazuda kontakts ar draudzenēm, ar lielu daļu radu. Es jutos izolēta no savas ģimenes, jo piesedzu mammu, arī gandrīz nekomunicēju, lai tikai man neprasa par mammu. 

Kā bērnam ļoti trūka atbalsta. Bija sajūta, ka mammai svarīgāk ir iedzert.

Salīdzināju draugu ģimenes, ļoti gribēju, lai man arī tā ir. Tagad atskatoties, es noteikti sekotu tādam pašam scenārijam, bet pabeidzu skolu, iestājos universitātē un samazināju kontaktu ar mammu. 

Šobrīd man jau ir 30 gadi, bet iekšējais bērns joprojām apvainojies un alkst pēc tā, ko nesaņēma. Ar mammu turpinu kontaktēties, bet attiecības ir vēsas.

Vēl par alkoholu un atkarību

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti