"Mums skolotājs uzdod uzdevumus, kurus mēs pildām un kuri ir ļoti interesanti. Piemēram, mums ir iedota programma, mums ir jāatrod kļūda, kura jāsalabo, lai programma strādātu. Kā arī mums liek pašiem uztaisīt programmu. Mums iedod paraugu, un mums ir jāuztaisa pēc tā parauga pašiem sava programma," viņa stāsta.
Par projektu "Statistiskie tautieši"
Anna Viktorija norāda, ka programmēšanas zinību apguvē daudz palīdzējis viņas tētis, kurš pēc profesijas ir elektriķis.
"Es skaidrotu programmēšanu kā valodu, ar kuru var uzprogrammēt datorus vai saites internetā, kā arī var programmēt robotus, kuri arī ir funkcionāli," sacīja meitene un piebilda, ka viņa jau daudz ko prot programmēšanā, taču labprāt uzlabotu savas prasmes.
Meitene atzīst, ka programmēšanā jāstrādā ļoti uzmanīgi. "Man sarežģīti ir visas tās pieturzīmes un iekavas [salikt]. Ja tu kaut vai vienu iekaviņu nepareizi, tad visa programma var nojukt un nekas nestrādā," viņa saka un piebilst, ka programmēšana ir visai "grūta lieta", bet ne ļoti grūta.
"Praktiski visur ir kodi, un tev tas viss ir jāmāk, tev ir jāraksta pašam ar roku, kas ir diezgan grūti, bet, ja tu ar laiku mācies, tas nav vispār tik grūti, tas ir diezgan saprotami."
Anna Viktorija atklāj, ka vecāki neiebilst, kad meitene sēž pie datora un nodarbojas ar programmēšanu. Pretēji ir tad, ja datorā spēlē spēlītes vai zīmē. "Tad viņi ir diezgan dusmīgi. Jo viņi domā, ka es savu laiku noniecinu. Man neliekas, ka tā ir noniecināšana.
Man liekas, ka spēles uzlabo arī veiklību, kā arī vispār loģisko domāšanu, jo ir, piemēram, spēles, kur tev jāizdomā plāns, kā to visu darīt, lai viss sanāktu labi. Tas arī notiek programmēšanā, jo tev jāizdomā, lai viss sanāktu ļoti labi," sprieda Anna Viktorija.
Viņa atzīst, ka lepojas ar to, ka apgūst programmēšanu. "Jo nav daudz meiteņu, kuras ir programmētājas, un es esmu kā tāds īpašs cilvēks," viņa nosaka.
