Bērnība Aleksai, pēc viņas domām, ir bijusi visai traģiska, bet pilna ar fantāzijām. Savas atšķirīgās domāšanas dēļ nācies arī "norauties pa muti" no vienaudžiem. Vispārējā realitāte palikusi smaga. No tās viņa slēpusies caur videospēlēm, multimedijiem un dažādiem tēliem.
"Caur to, kas ļauj man nebūt man. Tas, kas ļauj man izbēgt no tā, kas es esmu tagad."
Tad Aleksa sociālajos tīklos ieraudzījusi kospleja [tērpu spēles] festivālu Latvijā. Kosplejs (angļu v. "cosplay" - "kostīmu spēle") ir performances māksla, kuras laikā tās dalībnieki pārģērbjas un iejūtas dažādos tēlos. Par kospleja subkultūras pārstāvju iecienītākajiem iedvesmas avotiem uzskatāmi komiksi, japāņu anime, manga, videospēles un cita veida zinātniskā fantastika.
Tā arī sākās Aleksas citādā dzīve, kurā meitene varēja izpausties, mainot tēlus. Pēc padziļinātas izpētes viņa sāka gatavoties nākamajam festivālam. Savus tēlus Aleksa izvēlas ar tādām īpašībām, kādas pašai nepiemīt. Aleksai ir svarīgi izstudēt tēlu, gan tā emocionālās, gan arī vizuālās sastāvdaļas. Pēc tam pati šuj sev kostīmus, maksimāli pietuvinot tos oriģinālam, padarot tos īstākus. Liela uzmanība tiek pievērsta grimam un acu krāsai.
"Es gribu, lai cilvēki liek mani mierā. Es sapņoju, ka kādu dienu varēšu iziet uz ielas tā, kā es gribu, un ka man neuzbāzīsies cilvēki un nedarīs pāri."
Aleksa vēlas, lai sabiedrība kļūtu saprotošāka un pieņemošāka. Taču viņa pieņēmusi realitāti tādu, kāda tā ir.
