"Ja jānosauc profesija, tad mēs esam putnkopji, bet tā ir mūsu izvēle, vienkārši dzīvesveids," norādīja Liene.
Liene un Ričards ir gados jauni saimnieki, kas vien pirms astoņiem gadiem no Jūrmalas pārcēlās uz dzīvi Tukuma novadā, nopirka viensētu un bijušajā kolhoza fermā sāka audzēt vistas, lai iegūtu bioloģisku vistas gaļu. Paši gan viņi ir pilsētnieki, kas izauguši Rīgā un Jūrmalā. Ričards nodarbojies ar ūdens motosporta sacensību organizēšanu Latvijā, kā arī auto tirdzniecību, bet Liene kādā uzņēmumā strādājusi ar pārdošanas jautājumiem.
"Ideja, ka vajadzētu dzīvot laukos, bija jau kopš laika, kad mēs esam pazīstami. Likās, ka kaut kad vecumdienās varētu dzīvot laukos, nevis pilsētā, bet tad kaut kā tie apstākļi sagriezās, tas kļuva iespējams, parādījās šis īpašums tirgū, un mēs laikam tā ļoti mērķtiecīgi abi ielēcām nezināmajā," stāstīja Liene.
Kalnciemi nolēma iegādāties fermas strādnieku māju, kurā jau iepriekšējie saimnieki bija uzsākuši remontu, un tai piegulošo zemi, kuras gan nebija ārkārtīgi daudz, kas sašaurināja darbošanās izvēles iespējas.
"Mēs bijām ierobežoti tajās izvēlēs, saprotot, ka mēs nevaram audzēt liellopus, kuriem ir vajadzīgas ganības. Tas, ko mēs zinājām, bija, ka vēlamies saimniekot bioloģiski un lai mūsu produkts būtu gaļa.
Iepazināmies ar bioloģisko regulu un izsvērām, ka variants varētu būt vai nu truši, vai vistas, bet trušu regulējums vēl nebija īsti izstrādāts, un nonācām pie tā, ka jāaudzē vistas. Abi divi vistas nebijām rokās turējuši nekad mūžā, bet sākās tāds trīs gadu garš posms, kurā kļuvām par putnkopjiem," stāstīja Liene.
Lai piedalītos Eiropas finansējuma projektos, Ričards ieguva arī traktorista izglītību, un kopā saimnieki sāka eksperimentēt, meklējot vistām piemērotākos būrus, pērkot dažādas šķirnes vistas, dodoties uz izstādēm, apgūstot citu pieredzi tepat Latvijā, kā arī citur Eiropā. Pirmajā uzbūvētajā kūtī bija vieta 150 vistām, šobrīd saimniecībā to ir ap 10 tūkstošiem. Putni tiek audzēti bioloģiski.
"Mēs audzējam franču krosu, kas ir broileru kross. Šis putns ir paredzēts bioloģiskajai lauksaimniecībai. Tā droši vien ir tā lielākā un būtiskākā starpība, ka viņš ģenētiski ir domāts ilgai dzīvošanai, un viņa gaļa un muskulatūra izaug lēni, līdz ar to rodas pavisam citas kvalitātes gaļa. Parasts broileris izaug 34 dienās, mūsējais ap 80 dienām.
Starpība ir milzīga, apēdot šo gaļu, jebkurš cilvēks sajūt starpību un pie mums atgriežas. Tas ir tas, kas mums ir devis iespēju attīstīties un augt – tieši šī produkta kvalitāte," norādīja Liene.
Saimniecībā tiek nodrošināts viss ceļš no olu inkubācijas līdz produktam veikalu plauktā, līdz ar to uzbūvētas ne tikai modernas kūtis, bet arī gaļas sadales cehs. Iegādātas arī speciālas iekārtas, ar kuru palīdzību saimnieki no bioloģiskajiem graudiem un mikroelementiem paši gatavo vistu barību.
"Mēs esam no tiem, kuri ļoti labprāt izmanto mūsdienu tehnoloģijas un vienmēr atrod kaut kādas iespējas, kā tās ieviest. Mēs vienmēr meklējam jaunus risinājumus," Liene uzsvēra.
"Piecelies pa nakti, paskaties ātri telefonā, vai viss kārtībā, visas kameras un signalizācijas, un guli tālāk. Spēja paskatīties attālināti ir tas, kas ir novērsis vairākas lielās kļūdas. Ja kaut kas notiek, mēs to uzreiz zinām, mūsu māja ir piecu minūšu attālumā, visu uzreiz var izlabot," skaidroja Ričards.
Viss panākts ar dažādu projektu palīdzību. "Par valsts instancēm, Eiropas projektiem, "Altum" un bankām varam teikt tikai labus vārdus, jo, ja mēs nevarētu tā teikt, mēs nebūtu tā attīstījušies. Protams, ka mums vienmēr gribētos, lai birokrātija ir mazāka, bet ir jāsaprot arī otra puse – viņiem par visu ir jāatskaitās," vērtēja Ričards.
Saimnieki izveidojuši arī kooperatīvu, kurā plāno tirgot ne tikai vistu, bet arī jēru un citu bioloģiski audzēto dzīvnieku gaļu. Paši savā saimniecībā viņi gatavojas lielākas kautuves un lielāka ceha būvniecībai. Šobrīd ar savu produkciju viņi ir aizsnieguši Igaunijas tirgu, bet aktīvi strādā arī pie iespējām Slovākijā un citās valstīs.
Saimnieki algo piecus darbiniekus. "Viens pats tu vari rauties, negulējis nedēļām, bet nevari to paveikt. Es domāju, ka mums ir ļoti laba komanda, un uz šīs komandas bāzes mēs arī turpinām attīstīties. Mēs augam katru gadu ar vismaz 50% pieaugumu, un tas ir komandas nopelns," uzsvēra Ričards.
