Stiprie stāsti

Iveta un Guntars Dzērves Mālpilī kopj zirgu ganāmpulku un audzē zemenes

Stiprie stāsti

Liene un Ričards Kalnciemi Irlavas pagastā audzē bioloģiskās vistas

Jelgavnieka Māra Pafrata kaņepju audzēšanas ideja kļuvusi par visas dzimtas rūpalu

Dzimtas rūpals, nevis bizness: jelgavnieks Māris kaņepju produktu ražošanā iesaistījis visu ģimeni

Kad jelgavnieks Māris Pafrats ar ideju par kaņepju audzēšanu piedalījās konkursā "Laukiem būt!", viņš nenojauta, ka kaņepju audzēšana un kaņepju produktu ražošana kļūs par visas dzimtas rūpalu. Tagad mazajā biznesā piedalās ne tikai viņa sieva Marta, bet arī sievas mamma Evija Spalva un viņas māsa Ieva Matīsa ar bērniem un vīriem. Visi ikdienā strādā algotus darbus un ar kaņepēm nodarbojas vakaros un brīvdienās, tāpēc mazais bizness šobrīd lielu peļņu nenes, toties saliedē ģimeni, Māris stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti". 

"Tā ideja mums ir vairāk par ģimeni, mēs stiprinām to, ko mūsu vecāki ir ielikuši – turēties kopā, vienam uz otra balstīties. Kā tētis mums teica – arī tad, kad neviena nebūs, atceraties, ka jūs viena otrai būsiet," uzsvēra Evija. 

Māsas Evija un Ieva izaugušas Kuldīgā, bet vasaras pavadījušas pie vecvecākiem Dobeles pusē, Bikstos. 

"Opītis bija tā saucamais "Breša zemnieks", viņš atguva saimnieka mājas, kurās kādreiz bija strādājis. Viņi ar omīti abi divi bija kalpojuši. Sanāca tā, ka [viņu saimnieki] bija pieņēmuši audžumeitu, bet nebija oficiāli viņu adoptējuši, un tad, kad opītis jau bija iestrādājis laukus un sācis atjaunot lielo, skaisto saimnieku māju, kurā viņi visu mūžu nodzīvoja, kurā arī mēs esam izaugušas, tad audžumeita uzrādīja viltotu dzimšanas apliecību. Opītis viņai teica – tu taču melo, bet viņa smējās viņam sejā – jā, bet papīri ir papīri, un atņēma viņam absolūti visu," dzimtas skaudro vēsturi iezīmēja Evija. 

Šobrīd konkrētās mājas ir aizlaistas postā, bet tolaik viņu opītis savos 70 gados nenokāra degunu – nopirka nedaudz zemes un netālu uzcēla jaunu māju.

"Tur viņš arī aizgāja, jo tas viņam ļoti daudz spēka prasīja. Opis smagi saslima. Bet viņš atstāja šīs jaunās mājas, "Pīlādžus", kurās omīte vēl cepa piparkūkas un pīrāgus un vienmēr mūs visus sagaidīja.

Mēs no viņiem varam mācīties nepadoties. Opis man vienmēr teica – nekad nebēdājies, ja tev pazūd nauda. Kamēr tev ir galva, divas rokas un kājas, tu nekad nepazudīsi," stāstīja Evija. 

Šīs vērtības Evija nodevusi arī savai meitai Martai, kuras vīram Mārim radās ideja par kaņepju audzēšanu. Lai gan viņš pats ir informācijas tehnoloģiju speciālists, lauksaimniecība arī viņa dzimtā nav sveša – ar to nodarbojas gan viņa tēvocis un brālēns, gan savulaik vecmamma un vectēvs. 

"Kad Māris pameta ideju par kaņepēm, mēģinājām saprast, kas tad tas vispār ir. Jo tu vairāk kaut ko studē, jo vairāk saproti, ka tas ir ārkārtīgi sens augs, kas aug visā pasaulē – pat Kaukāzā ir kaņepe audzēta, un Amerikā, Kanādā, tās visur ir zināmas," stāstīja Evija. 

Tā tika dibināts uzņēmums "Senlejieši", kurā iesaistās visa ģimene, lai ražotu dažādus kaņepju produktus. Paši no kaņepju sēklām radījuši pikantu pesto, kaņepju staku, ar olbaltumvielām bagātu kaņepju proteīna pulveri, kaņepju tēju un citus produktus. 

"Mēs esam atklājuši to patieso grauzdējumu garšu, un mēs grauzdējam tā, lai nepazustu kaņepju sēklu īpašības, lai cilvēks dabū arī kaut ko savai veselībai," norādīja Marta. 

Sēklas, ko ģimene izmanto kaņepju audzēšanai, ir sertificētas un Eiropā atzītas. Sākumā to iesēšanā ar sējmašīnu palīdzēja ģimenes draugi, bet pirmā 100 kilogramus lielā kaņepju raža sagaidīta tikai trešajā gadā pēc uzsākšanas. 

"Esam jau iegādājušies arī iekārtas, gan eļļas spiedi, gan lobītāju, tas viss ir iegādāts, un to mēs paveicām ar pašu finansējumu un arī par konkursa naudiņām," stāstīja Māris. 

"Visādi ir gājis, viss ir aizgājis vienkārši bojā, pēc tam atkal esam mēģinājuši darīt. Tā, kā Māris saka, ir tāds rūpals, jo tā īsti par biznesu to nosaukt pat nevar.

Tā ir tāda ģimenes lieta, kurā mēs visi kopā skolojamies, kurā mēs viens otru ļoti iepazīstam un saprotam, ka tikai mēs viens uz otru varam balstīties," vērtēja Evija. 

Tikmēr Marta strādā pie mārketinga, ar Māra palīdzību radot sociālos tīklus un mājaslapu, logotipu, etiķetes un visu citu nepieciešamo. Vienlaikus arī šie jautājumi tiek izlemti, ģimenei apspriežoties kopīgi. 

"Ja ir ģimene, tev ir tāds dzinulis, ka aiz tevis stāv ģimene, un tev vienkārši ir jādara vairāk, jo tev ir balsts, un tu negribi pievilt pārējos. Mums ir "Senlejiešu" ģimenes čats, tāpat es arī nesen pārtaisīju mājaslapu, un es piezvanīju visiem ģimenes draugiem un jautāju – ko pamainīt, kā labāk jums izskatās, arī mammai un krustmātei uzreiz zvanīju. Nav tā, ka viens pasaka un tā būs – izlemj visi. Par produktiem arī, par jebko mēs izlemjam kopā," stāstīja Marta. 

Viņa uzsvēra, ka kaņepju audzēšana un kopīgais uzņēmums nu jau kļuvis par ģimenes dzīvesveidu. Nākotnē visi cer savu nelielo biznesu attīstīt, radot vēl vairāk produktu un sasniedzot vēl vairāk klientu. Apspriests tiek jau nākamais virziens – no kaņepju sēklu čaulītēm radīt ķermeņa kosmētikas produktus. 

"Stiprie stāsti"

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti