Andrijs un Anna Kalabini ir ģimene no Hersonas, ko Krievijas armija pērn okupēja jau dažas dienas pēc iebrukuma Ukrainā. Ātri vien ģimene devās uz Latviju. Savu dzīvesvietu viņi atrada Liepājā. Te arī Ziemassvētkos piedzima viņu dvīņi Jeļizaveta un Daniils. Īsi pirms Lieldienām viņi tika kristīti Karostas katedrālē.

Ģimene stāstīja, kāds bijis ceļš uz Latviju, šķērsojot Hersonas apgabalu, Krimas pussalu, caur vairākiem Krievijas apgabaliem: "Es biju stāvoklī, mēs jau tad zinājām, ka mums būs dvīņi, ilgi domājām, vai riskēt un braukt vai arī nebraukt. Bija ļoti bail, turklāt pilsētā tobrīd vairs praktiski nebija pieejama medicīniskā palīdzība un zāles."

Andrijs Kalabins norādīja: "Braucām mēs piecas dienas un pēc ierašanās Liepājā apmetāmies pie sievas māsas, kur nodzīvojām pirmos divus mēnešus. Tad es iekārtojos darbā uzņēmumā "Jensen Metal", alga ir tiešām laba, lai mūsu ģimenei pietiktu iztikai."

Kalabini ne mirkli nenožēlo savu izvēli par labu tieši Liepājai.

"Izej uz ielas – svaigs gaiss, viss tīrs, sakopts, blakus jūra, netālu no pilsētas mežs. Man Liepāja mazliet atgādina Hersonu. Diezgan bieži uz ielas redzi vienus un tos pašus cilvēkus, jo pilsēta nav liela," sacīja Anna.

Savukārt Andrijs piebilda: "Brīvo laiku es lielākoties veltu ģimenei, jo tā mums tagad ir jau liela. Mēs ļoti bieži kopā ar bērniem pastaigājamies pa pludmali. Bieži staigājam arī pa pilsētu, jo tā mums šķiet skaista, ir daudz, ko redzēt, un mēs esam laimīgi, ka esam atbraukuši tieši uz Liepāju."

Liepājā Andrijs un Anna jau iedzīvojušies un jūtas šeit gluži kā mājās.

"Mums bez sievas māsas ģimenes šeit ir arī draugi un paziņas, lielākā daļa arī no Hersonas, un tā sagadījies, ka liela daļa viņu arī strādā "Jensen Metal", līdz ar to es kopā ar draugiem esmu gan darbā, gan arī brīvajā laikā ārpus tā daudz kontaktējam. Mēs pat Hersonā dzīvojām ar viņiem vienā rajonā – Komišanos," stāstīja Andrijs.

Liepājā Kalabinu ģimene ir uz ilgu palikšanu.

Andrijs pat pieļāva, ka tās varētu būt turpat divas desmitgades. "Kā vispār iespējams ģimeni pakļaut tādam riskam, vedot to atpakaļ uz vietu, kur vēl notiek kaujas? Es nekad neko tādu nedarītu. Es pieļauju, ka mēs paliksim šeit līdz manu bērnu pilngadībai," viņš sacīja.

Anna vīra sacītajam piebilda, ka tas būs atkarīgs arī no vecākās meitas Anastasijas nākotnes plāniem. Nastja, kura šobrīd mācās 1. klasē, jau esot izlēmusi, ka dienās kļūšot par veterinārārsti. Taču vispirms viņai, protams, jāpabeidz skola. Latviešu valodu Nastja ir paspējusi apgūt jau tagad.