ĪSUMĀ:
- Zviedrijā studentiem no ES dalībvalstīm maksa par studijām netiek piemērota.
- Augstskolā lielāks uzsvars tiek likts uz mācīšanos paša spēkiem.
- Apvienot studijas ar pilna laika darbu nav iespējams.
- Dzīvošanas izmaksas būtiski nepārsniedz Latvijas līmeni.
Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), būtiska daļa jauniešu pēc vidusskolas beigšanas augstāko izglītību cer iegūt ārzemēs. Studijas ārvalstīs ir pievilcīgs variants arī bakalaura līmeņa studiju absolventiem, kas vēlas turpināt iet akadēmisko ceļu. Valstis, kur visbiežāk dodas latviešu studenti – Nīderlande un Lielbritānija – mājokļu krīzes un breksita dēļ kļūst arvien grūtāk sasniedzamas, tāpēc daudzi ir spiesti meklēt alternatīvas.
Par studijām nav jāmaksā
Dāvis un Andis nosprieda, ka viena no tām ir Upsalas Universitāte Zviedrijā. Viņuprāt, studijas šajā augstskolā ir ne tikai ceļš uz izcilu izglītību angļu valodā bez maksas, bet arī sniedz iespēju izbaudīt dinamisku studentu dzīvi. Turklāt, iepazīstot studiju procesu šajā augstskolā, iespējams saskatīt lietas, ko nākotnē derētu ieviest arī Latvijas augstākās izglītības iestādēs.
Dāvis studē politikas zinātnes maģistra programmā, bet Andis mācās astronomijas un kosmosa fizikas maģistra programmā. Abi bakalaura līmeņa studijas ir pabeiguši Latvijā.
Atbilstoši Zviedrijas augstskolu likumiem, par studijām viņiem nav jāmaksā – studentiem no ES dalībvalstīm maksa par studijām netiek piemērota.
Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Dāvis izvēlējās studēt Upsalā. Andi par izvēli studēt pārliecināja pasniedzēji Latvijā un darba kolēģi, kas uzteica augsto mācību kvalitāti, taču viņu uzrunāja arī bagātīgā Upsalas studentu dzīve, par ko viņš uzzināja internetā.
Lekciju apmeklēšana nav obligāta
Programmā, kur studē Dāvis, tiek likts uzsvars uz mācīšanos paša spēkiem. Lekcijas notiek divas līdz trīs reizes nedēļā, un katru nedēļu jāapmeklē viens seminārs. Lielākā daļa laika paiet, gatavojoties semināriem – uz katru nepieciešams izlasīt noteikto materiālu skaitu, kas vienmēr ir apjomīgs. Viņa ieskatā šādu studiju formātu derētu plašāk ieviest arī Latvijā.
"Vērtējot pēc manas pieredzes, Latvijā politikas zinātnes studijās reizēm var saņemt sekmīgu vērtējumu tikai ar zināšanām, kas iegūtas lekcijās.
Taču, lai nokārtotu kursu Upsalā, sekmīgi jāizpilda semināru uzdevumi. Lai tos izpildītu, jāizlasa visi noteiktie materiāli. Lekciju apmeklēšana nav obligāta, un tas studentus padara patstāvīgākus, kas, manuprāt, ir ļoti labi," secina Dāvis.
Andim mācības norit līdzīgi kā Dāvim. Arī viņa programmā studiju process galvenokārt notiek semināros – uz katru vajag sagatavoties, izlasot tam paredzētos materiālus, un semināra laikā jāpiedalās diskusijā par aktuālajām tēmām, ko viņš vērtē atzinīgi.
Studējot šajā programmā, lielākā daļa darba notiek mājās – pildot mājasdarbus un gatavojoties semināriem.
Lekcijas notiek trīs reizes nedēļā, katra lekcija ir pusotru stundu gara, kas, pēc Anda stāstītā, ir ļoti maz.
Andis uzteic pasniedzēju pretimnākošo attieksmi pret studentiem: "Šeit nepastāv nekāda hierarhija starp studentiem un pasniedzējiem, visi viens otru uzrunā vārdā. Pasniedzēji zina visu savu studentu vārdus, un tas veicina sajūtu, ka viņiem patiešām interesē, vai students saprot visu mācību vielu."
Mācīšanos nevar atlikt uz pēdējo brīdi pirms sesijas
Tālāk Andis izceļ vērtēšanas sistēmu. Viņa programmā kurss netiek noslēgts ar eksāmenu, kā ierasts Latvijā – gala vērtējums tiek veidots no vērtējumiem, kas saņemti par mājasdarbiem un iesaisti semināros.
Viņš domā, ka šādu pieeju būtu labi plašāk ieviest arī Latvijā: "Šāda vērtēšanas sistēma būtiski samazina stresu atšķirībā no sesijas, kad nedēļām no vietas bija jāiegaumē visa mācību viela, lai noliktu eksāmenus. Šī pieeja ir sarežģītāka, bet arī vērtīgāka, jo sesijas laikā students tiek novērtēts pēc tā, ko spēj uzrakstīt vienā konkrētā brīdī, eksāmena laikā.
Upsalā biežāk notiek testi un nodarbības, kuru laikā studentu zināšanas tiek izvērtētas, – tiek mērķēts uz to, lai students visu apgūto neaizmirst īsi pēc kursa beigām."
Studiju līmenis Upsalas Universitātē ir ievērojami augstāks nekā Latvijas universitātēs, par ko liecina lielā atšķirība augstskolu reitingos – "Times Higher Education" un "QS Top Universities" 2022. gada reitingos Upsalas Universitāte ir attiecīgi 131. un 124. vietā pasaulē.
Savukārt neviena Latvijas augstskola, izņemot Rīgas Tehnisko universitāti, šajos reitingos 2022. gadā augstāk par 750.–800. vietu nav tikusi.
Par spīti šai atšķirībai Andis un Dāvis apliecina, ka ar Latvijā iegūtajām zināšanām Upsalā ir iespējams sasniegt labus rezultātus.
Mācību slodze ir pielāgojama
Pat ar mazāku lekciju daudzumu Dāvim mācību noslogojums ir lielāks nekā Latvijā. Turklāt lekcijas notiek no rīta vai pusdienlaikā, nevis vakaros. Līdz ar to, pēc viņa stāstītā, studijas apvienot ar pilna laika darbu nav iespējams.
Turpretim Andis paralēli studijām uz pusslodzi strādā par universitātes "digitālo vēstnesi" un veido saturu, ko publicē tās "Instagram" kontā.
Šeit viņš atzīmē, ka mācību slodzi ir iespējams pielāgot savām vajadzībām. Proti, nav nepieciešams iegūt, piemēram, tieši 30 kredītpunktu semestrī, var mācīties, lai iegūtu 20 vai 25 kredītpunktus, vai virs 30. Viņš pats mācās, lai sasniegtu 30 kredītpunktus semestrī, un uzskata, ka mācību slodze nav sevišķi lielāka kā Latvijā.
Pēc Anda domām, iespēja pielāgot darba apjomu ir vēl viena iezīme, ko augstskolas Latvijā varētu ņemt kā piemēru. "Iespēja pielāgot nepieciešamo kredītpunktu skaitu ir lieliska, jo katrā programmā mācās studenti, kam neizdodas mācīties tik intensīvi kā citiem. Tādējādi viņi netiek nodalīti no pārējiem," secina Andis.
Laiku ārpus studijām iespējams pavadīt aktīvi
Līdzās mācībām prieku par dzīvi Upsalā Dāvim un Andim sagādā tās studentu kultūra. To organizē 13 studentu tā sauktās nācijas, kas, pēc viņu sacītā, esot pielīdzināmas Latvijā sastopamajām studentu korporācijām. Katra no tām ir nosaukta kāda Zviedrijas reģiona vārdā.
Katrai nācijai ir sava māja un bārs, kur ik dienu notiek dažādi pasākumi – no viktorīnām un formālām vakariņām līdz koncertiem un deju pasākumiem. Tiek rīkotas arī dažādas radošās un sportiskās aktivitātes.
Apmeklēt nāciju ēkas un bārus un piedalīties to pasākumos un aktivitātēs drīkst jebkurš students. Studentiem arī ir iespējams iesaistīties nāciju darbā, palīdzot ar pasākumu organizēšanu un strādājot bāros.
Dāvis piestrādā Vermlandes nācijas bārā, bet Andis organizē saviesīgus pasākumus Kalmāras nācijā. Viņuprāt, darbs nācijās ir lielisks veids, kā satikt jaunus draugus.
Abi studenti uzskata, ka tieši nācijas Upsalu padara īpaši pievilcīgu citiem studentiem. Viņi tās apmeklē bieži un īpaši novērtē to, ka tajās var labi pavadīt laiku par daudz lētāku cenu nekā citur Upsalā.
Dzīvošanas izmaksas būtiski nepārsniedz Latvijas līmeni
Pievēršoties ikdienas izmaksām, Dāvis un Andis stāsta, ka pārtikas cenas esot līdzīgas Latvijas cenām, bet atsevišķi produkti maksājot pat lētāk.
"Saskaitot izdevumus par īri, pārtiku un izklaidi, iztērēju ap 800 eiro mēnesī. Taču es nedzīvoju sevišķi zaļi, jo šeit, piemēram, paēst restorānos ir ļoti dārgi," norāda Dāvis. Līdzīgu summu katru mēnesi iztērē arī Andis.
Dāvis dzīvo kopmītnēs, ko piedāvā universitāte. Jādzīvo vienā stāvā ar 10 cilvēkiem, taču katram ir sava istaba un vannasistaba, kopīga ir tikai virtuve. Viņam ik mēnesi ir jāmaksā aptuveni 400 eiro, un summā tiek iekļautas apsaimniekošanas izmaksas un komunālie maksājumi.
Pēc viņa stāstītā, atrast dzīvokli pilsētā ir sarežģīti, tāpēc jāpiesakās uz kopmītnēm. "Vislabāk sākt meklēt dzīvesvietu īsi pēc tam, kad saņemts apstiprinājums par uzņemšanu programmā. Taču es neieteiktu par to pārāk daudz uztraukties, jo Upsalā mājokļu ir pietiekami, tāpēc iespēja tikt pie dzīvesvietas ir augsta," saka Dāvis.
Andis dzīvo mājā, ko īrē kopā ar četriem studentiem. Iepriekš arī viņš dzīvoja kopmītnēs, līdzīgi kā Dāvis.
Par kopmītnēm viņam bija jāmaksā aptuveni 450 eiro, taču par tagadējo dzīvesvietu ik mēnesi jāsamaksā mazāka summa – 350 eiro.
Arī kopējās izmaksas par mājokli abi vērtē kā pielīdzināmas Latvijas cenām.
Abi studenti apstākļus kopmītnēs raksturo kā labus, un sevišķi novērtē privātumu, kas nāk ar savu istabu un vannasistabu.
Pēc studijām plāno atgriezties Latvijā
Lai gan ar dzīvi Upsalā abi puiši ir apmierināti, viņu nākotnes mērķi saistās ar Latviju.
Dāvis uzreiz pēc studiju noslēguma nākamgad vēlas doties atpakaļ uz Latviju: "Bez labām zviedru valodas zināšanām šeit atrast darbu politikas zinātnes jomā ir ļoti grūti. Man arī patīk dzīvot Latvijā, es nekad neesmu plānojis ilgi dzīvot ārzemēs."
Andis ir līdzīgi noskaņots: "Es vēl nezinu, vai uzreiz pēc studiju beigām atgriezīšos Latvijā. Tomēr kādu dienu es noteikti braukšu atpakaļ, nebūs tā, ka uzsākšu studijas ārvalstīs un nekad neatgriezīšos. Latvijā man ir visa ģimene, draugi, un tās ir manas mājas."
