Dienas ziņas

Iecavā cīnās ar krauķiem

Dienas ziņas

"Nē – cilvēktirdzniecībai" aktivitātes DU

Bijušie dzelzceļi pārtaps par tūrisma maršrutiem

Vecie dzelzceļi Vidzemē un Igaunijā pārtaps par velo un gājēju ceļiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Vidzemē un Dienvidigaunijā sākts kopīgs projekts “Zaļie dzelzceļi”. Tas paredz divu gadu laikā sakārtot pamestās dzelzceļa līnijas, pārveidojot tās par velo un kājāmgājēju ceļiem.

Projektā “Zaļie dzelzceļi” sadarbojas 25 Vidzemes un Dienvidigaunijas pašvaldības un organizācijas, starp tām Limbažu novads, kur pirms trīs gadiem pirmie priekšdarbi jau sākti. Sakopts septiņus kilometrus garš bijušā dzelzceļa posms no Limbažiem līdz Katvaru ezeram. Par dabas taku pārveidots arī viens bijušā šaursliežu dzelzceļa posms pie Niedrāju – Pilkas purva, un arī citviet veikti nelieli trases sakopšanas darbi. “Zaļo dzelzceļu” projekts nu ir iespēja iesākto turpināt.

“Limbažu novadam ir apmēram 11 kilometri, kas tiks sakārtoti. Ir atsevišķi posmi, kas ir ļoti labi, bet ir tādi, kas aizauguši, kur koki un krūmi virsū, un ir arī vēl neizņemti gulšņi,” stāsta Limbažu novada Tūrisma informācijas centra vadītāja Ilze Millere.

Projekta laikā plānots izveidot aptuveni 750 kilometrus garu kopīgu velo un kājāmgājēju maršrutu, kas lielākoties vedīs pa bijušajiem dzelzceļiem, un visiem projekta dalībniekiem tas pavērs atkal jaunas tūrisma attīstības un sadarbības iespējas. Piemēram, no Limbažiem varēs aizbraukt līdz Vīlandei Igaunijā.

“Es domāju, šis projekts ir ļoti interesants, un būtiski, ka, ceļojot pa “zaļajiem dzelzceļiem”, tie ir attālināti no autoceļiem. Tā ir drošība, svaigs gaiss, iespēja redzēt putnus un varbūt arī kādus zvērus. Pa ceļam ir ezeri, kur nopeldēties, un daudzkas cits, kam ikdienā pabraucam garām,” uzsver Vīlandes pašvaldības attīstības speciāliste Kati–Katri Koppela.

Bijušo dzelzceļa līniju garumā ir arī daudz saimniecību un viensētu, līdz ar to šajā projektā būs iespēja sev kādu labumu gūt vietējiem iedzīvotājiem, izveidojot atpūtas vietu vai naktsmītni, paēdinot tūristus vai piedāvājot kādas izklaides. Citās valstīs “zaļos dzelzceļus” izmanto arī zirgu izjādēm vai ziemā izbraucieniem suņu pajūgos, un šādas tūrisma takas ir arī draudzīgākas cilvēkiem ratiņkrēslā.

“Tad, kad ir kāds cietāks segums, viņi nebrauc pa veloceliņiem, jo tie nav droši, tur ir “baiki” vai kāds cits motorizēts transportlīdzeklis, viņiem tieši patīk šādi, un statistika parāda, ka tā līkne ir ļoti augšupejoša,” skaidro Vidzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Raitis Sijāts.

Latvijas un Igaunijas pārrobežu sadarbības projekta kopējais budžets ir vairāk nekā viens miljons eiro, 85% izdevumus segs Eiropas Savienība.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti