Himalaji, Indijas kaimiņi, saistās ar budismu un politiskajām problēmām – ko par Nepālu zina Latvijas iedzīvotāji?
Nepālas Federālā Demokrātiskā Republika ir mājvieta 80 etniskajām grupām, kuru pārstāvji runā 123 valodās. Tā ir arī pasaulē vienīgā valsts, kurai karogs nav taisnstūra vai četrstūra formas, bet gan sarkans ar divām trīsstūrveida formām, kas atrodas viena virs otras.
Runājot par valsts klimatu, tā ir arī vienīgā valsts pasaulē ar lielākajām zemes augstuma atšķirībām, – no mazāk nekā 100 metriem virs jūras līmeņa līdz augstākajam zemes punktam – Everesta virsotnei, kas atrodas 8848 metru augstumā.
Tas nozīmē, ka klimatiskie apstākļi valstī var variēt no subtropiem līdz pat arktiskiem.
Mazāk zināms fakts ir, ka Nepālas teritorija joprojām ir dzīva un kustībā. Zinātnieki paredz, ka Indoaustrālijas plātne, kas atrodas zem Nepālas, nākamajos desmit miljonos gadu ceļos par 1500 kilometriem Āzijas virzienā.
Nepāla ir ne tikai vecākā valsts Dienvidāzijā, bet tā ir viena no retajām valstīm, kur nesvin neatkarības dienu. Izskaidrojums tam ir tajā, ka valsts nekad nav bijusi okupācijā, kas ir liels sasniegums mazai zemei, kuru ieskauj Āzijas milži – Indija un Ķīna.
Hinduisms un ceļš uz sekulāru valsti
Galvenā reliģija Nepālā ir hinduisms, ko praktizē gandrīz 81% valsts iedzīvotāju. Vēl aizvien Nepāla ir reliģiozākā hinduistu valsts pasaulē. Tajā pašā laikā valstī pārstāvētas arī citas reliģijas, piemēram, budisms, islāms, kiratisms, kristietība, sikhisms, bahāisms un dažas minoritāšu reliģijas.
Vairāk nekā 94% nepāliešu uzskata, ka reliģijai ir ļoti liela nozīme viņu ikdienas dzīvē. Salīdzinājumam – pēc iepriekšējā gada "Eirobarometra" aptaujas Latvijā tie ir tikai 34%.
Līdz ar to var secināt, reliģijai ir liela ietekme uz sabiedrību.
Hinduisms bijis klāt jau kopš pašiem Nepālas valsts pirmsākumiem, – tika uzskatīts, ka pirmais valsts monarhs Prithivi Narajans Šahs bija licis lietā reliģiju kā stratēģisku triku, lai cīnītos pret britu pieaugošo varu koloniālajā Indijā.
Reliģijas klātbūtne monarhijā bija novērojama arī 20. gadsimta beigās, kad monarhi aktīvi izmantoja hinduismu, lai saglabātu tautas leģitimitāti un varu pār pieaugošajiem aicinājumiem demokratizēties. Tā, piemēram, radās tituls – Nepāla kā pēdējā hinduistu karaliste pasaulē, bet 80. gadu beigās valsts monarhija organizēja pasaules hinduistu konferenci un 2005. gadā tika nosaukta par "Pasaules hinduistu imperatoru".
Tajā pašā laikā hinduisms smagi ietekmējis citu lielāko Nepālā piekopto reliģiju saglabāšanu un svinēšanu.
Kopš mūsdienu Nepālas dibināšanas 18. gadsimtā Nepālas valdnieki hierarhizējuši hinduismu pār citām reliģijām.
Tomēr hindusisms ir tikai viens no sabiedrību šķeļošiem elementiem, vēl jāpiemin arī kastu sistēma, kas ir viens no visbēdīgāk slavenajiem veidiem, kas pēdējos 3500 gadus izmantots kā centrālais šķelšanas un apspiešanas instruments daudzās hinduistu karaļvalstīs Dienvidāzijā. Un Nepāla nav izņēmums. Tādēļ valstī pastāvējušas daudzas kopienas, kas gadu desmitiem cīnījās par demokrātiju un sekulārismu kā vienlīdz svarīgiem ideāliem jaunajai Nepālai.
Piemēram, 1990. gadā notika 10 000 cilvēku liela klusā demonstrācija, lai atbalstītu sekulārismu un minoritāšu tiesības. Tieši šī demonstrācija izraisīja 1994. gadā notikušo vairāk nekā simt tūkstošu cilvēku lielo protestu, lai cīnītos pret hinduistu monarhiju, kas pārauga pilsoņu karā un beidzās ar hinduistu monarhijas gāšanu 2007. gadā un Nepālas pasludināšanu par sekulāru valsti.
Tempļi un Budas dzimšanas vieta
Par to, kā hinduisms ietekmēja arī Nepālas attiecības ar kaimiņvalstīm, Latvijas Radio vaicāja Gauravam Šarmai, Vācijas attīstības sadarbības padomniekam mākslīgā intelekta jautājumos Indijā.
Viņš sacīja:
"Nepālu sauc par tempļu zemi, jo šajā valstī ir gandrīz tikpat tempļu, cik māju. Var teikt, ka reliģiskās saiknes starp Nepālu un Indiju ir veidojušās mitoloģiski. Daudziem būs zināms stāsts par dievībām Rāmu un Situ. Dieviete Sita dzimusi Nepālā, Džanakpurā, bet dievs Rāma dzimis Indijā, Aijodijā. Un viņi apprecējās. Šīs attiecības ir desmit tūkstošus gadus senas, taču joprojām notiek šie hinduistu ceļojumi starp Indiju un Nepālu.
Ja skatāmies uz indiešu mitoloģiju, tad tiek pielūgti trīs galvenie dievi. Viens ir dievs Šiva, otrs ir dievs Višnu – viens ir radītājs un otrs ir iznīcinātājs. Arī abu šo dievu tempļi ir vieni no Indijas un citas pasaules hinduistu visvairāk apmeklētajiem tempļiem Nepālā. Un trešais dievs ir Brahma.
Otra lieta, kas vienmēr ir raksturojusi Nepālu, ir hindusitu karaļi, kuri ir uzturējuši ciešus sakarus arī ar budistiem. Jo arī Budas dzimšanas vieta atrodas Nepālā. No reliģisko ceļojumu viedokļa, ja jūs vēlaties iziet visu apli, jums ir jāapmeklē gan Nepāla, gan Indija.
Šīs vēsturiskās un reliģiskās saiknes arī ir veidojušas Nepālas un Indijas attiecības. Arī pašreizējais Indijas premjerministrs, kad dodas uz Nepālu, dodas uz vienu konkrētu templi, aizlūdz tur, tādējādi piesaistot šai vietai tūristu plūsmu. To varētu nosaukt par tādu kā divpusējo reliģisko diplomātiju. Mēs esam bijuši reliģiski saistīti ārkārtīgi ilgi, un tas nav tikai kaut kāds pēdējā laika fenomens. Taču tas kaut kā tomēr ietekmē arī attiecību sarežģītību ar citām reliģijām. Galu galā, Indijā ir arī liels skaits budistu, musulmaņu un kristiešu. Taču mūsu abu valstu saiknes un arī iedzīvotāju paražas, īpaši pierobežu rajonos, ir ļoti cieši savijušās. Īpaši jau, ja mēs nostājamies pret Ķīnu. Galu galā – nepālieši saprot indiešus, bet pilnīgi nesaprot ķīniešus. Tā ka varam šeit saskatīt arī ģeopolitiskas iezīmes."
Nabadzība un klimata izaicinājumi
Šī valsts ekonomiski ir viena no vismazāk attīstītajām pasaulē, – te aptuveni ceturtā daļa iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa.
Lauksaimniecība ir galvenais Nepālas ekonomikas pamats, kas nodrošina iztiku gandrīz divām trešdaļām iedzīvotāju, bet veido mazāk nekā trešdaļu no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Šeit gan ir jāmin, ka lauksaimniecības nozare ir īpaši neaizsargāta, jo tikai 28% aramzemes tiek apūdeņotas. Savukārt valsts rūpnieciskā darbība galvenokārt ietver lauksaimniecības produktu, tostarp pākšaugu, džutas, cukurniedru, tabakas un graudu, pārstrādi.
Tikmēr Nepālas darbaspēks, – 16,8 miljoni strādnieku, – ir 37. lielākais pasaulē.
Nepālai ir derīgo izrakteņu resursi, kas, protams, ir nelieli, izkaisīti un tikko attīstīti, tomēr tieši ogļu, dzelzsrūdas, vara, kobalta, kaļķakmens un vizlas atradnes var kļūt par tālāku pamatu arī ekonomikas veidošanai.
Rezumējot, – privātās investīcijas, patēriņš, tūrisms un lauksaimniecība ir valsts galvenie ekonomikas izaugsmes veicinātāji. Piemēram, tūrisms ir viena no lielākajām un visstraujāk augošajām nozarēm Nepālā, kas nodarbina vairāk nekā miljonu cilvēku un veido 7,9% no kopējā IKP.
Vienlaikus jāpiemin, ka valsts saskaras arī klimata izaicinājumiem, piemēram, 2015. gada sākumā Nepālu skāra postošas zemestrīces, kas iznīcināja valsts lielāko infrastruktūru un diezgan stipri aizkavēja ekonomikas attīstību. Tādēļ papildu izaicinājumus Nepālas izaugsmei rada tās ģeogrāfiskā atrašanās vieta.
Valsts ir arī ļoti atkarīga no naudas pārvedumiem, kas veido aptuveni 30% no IKP.
Salīdzinājumam – Nepālas IKP uz vienu iedzīvotāju ir aptuveni deviņas reizes mazāks nekā Latvijā, proti, ap trim tūkstošiem eiro uz vienu cilvēku.
Neskatoties uz to, Nepālai ir ievērojamas iespējas izmantot savu potenciālu hidroenerģijas jomā, jo valsts upju sistēmas sniedz milzīgu potenciālu hidroelektrostaciju attīstībai. Ja to izstrādās un izmantos valstī, un eksportēs uz Indiju, kas ir galvenais Nepālā saražotās elektroenerģijas tirgus, tas varētu kļūt par valsts ekonomikas pamatu.
Nepāla ir parakstījusi tirdzniecības un investīciju līgumus ar Indiju, Ķīnu un citām valstīm.
Valsts politiskā nenoteiktība un sarežģītais uzņēmējdarbības klimats kavējušas ārvalstu investīcijas.
Jetijiem pa pēdām
Kad uz Himalajiem sāka doties tūrismu straumes, par sensāciju kļuva jetija jeb sniega cilvēka mīts, taču neskatoties uz desmitiem ekspedīciju Krievijas, Ķīnas un Nepālas attālajos kalnu reģionos, jetija eksistence joprojām nav pierādīta.
Zīmīgi, ka jetiji bija tieši Nepālas seno leģendu un Himalaju tautas folkloras tēls. Lielākajā daļā šo pasaku jetijs bija briesmu figūra, kas tika atspoguļota stāstos ar morāli izvairīties no bīstamiem savvaļas dzīvniekiem un uzturēties sabiedrībā.
1921. gadā žurnālists Henrijs Ņūmens intervēja britu pētnieku grupu, kas tikko bija atgriezusies no Everesta ekspedīcijas. Pētnieki žurnālistam stāstīja, ka kalnā ir atklājuši ļoti lielas pēdas, kurām viņu gidi bija piedēvējuši "metoh-kangmi", kas būtībā nozīmē "cilvēks lācis sniegavīrs". Ņūmens pareizi saprata daļu "sniegavīrs", bet nepareizi tulkoja "metoh" – kā "netīrs". Tad viņam šķita, ka "pretīgs", un avīzē izmantoja šo draudīgāko nosaukumu. Tā radās leģenda, tādēļ nosaukums angliski ir Abominable snowman.
Starp citu, diezgan daudzi pētnieki mēģinājuši pierādīt Jetija eksistenci.
1960. gadā sers Edmunds Hilarijs, kas bija pirmais cilvēks, kurš uzkāpis Everesta kalnā, meklēja liecības par jetiju. Bet 2013. gadā Oksfordā pat tika veikti pētījumi, kur ģenētiķis Braiens Saikss apgalvoja, ka ir atradis jetija matu, zobu vai audu gabalu, kas noderēs DNS eksperimentam. Tomēr saskaņā ar Londonas Universitātes koledžas secinājumiem, lielākā daļa paraugu izrādījās paņemti no tādiem dzīvniekiem kā, piemēram, govs, zirgs un lācis.
