Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
1987. gadā tika definēts ilgtspējīgas attīstības koncepts – attīstība, kas nodrošina šodienas vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai.
Atbildīga vai – birokrātiskajā valodā runājot – ilgtspējīga ceļošana beidzamo 30 gadu laikā ir izmainījusi tūrisma industriju, darot to dabai un cilvēcei daudz draudzīgāku.
Tā aptver gan ekonomiskos, gan sociālos, gan apkārtējās vides jautājumus. Tā iekļauj cieņpilnu attieksmi pret dabu un dzīvniekiem. Dzīvnieki nav dzimuši, lai izklaidētu tūristus – mēs drīkstam tos tikai vērot, ieteicams – brīvā dabā. Fotogrāfēšanās ar dzīvnieku mazuļiem ir nožēlojama izprieca. Izjādes ar ziloņiem ir nežēlīga izklaide. Vieniem no pasaules inteliģentākajiem radījumiem – delfīniem – nav jādzīvo nebrīvē, uzstājoties akvaparku cirka priekšnesumos.
Tūrisma industrija balstās uz cilvēkiem – sniedzot tiem vienlīdzīgas iespējas, veicinot dažādību un iekļaujošas sabiedrības attīstību. Naktsmītnes pielāgojas jaunajām prasībām, lai saņemtu ilgtspējīga tūrisma sertifikātus. Bet tas viss kļūst par ētisku ceļošanu tikai tad, kad mēs apzināti un jēgpilni gatavojam savu ceļojumu programmas.
No katra mūsu 100 eiro ceļojuma izmaksām vidēji tikai 5 eiro reāli nonāk galamērķa vietējo iedzīvotāju rīcībā. Tā ir traģiska proporcija.
Šo situāciju var uzlabot ar ētisku ceļošanu – izvēloties naktsmājas, kas pieder vietējiem pilsoņiem, kuri tās paši arī pārvalda, nodrošinot apkaimes iedzīvotājiem un saviem kaimiņiem darbu un papildu ienākumus par pārtikas piegādi un citu ceļotājiem nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanu.
Mums nevajadzētu savu naudu atdot Parīzes ''Hiltonēm''. Marokas berberu stilīgas mazas viesnīciņas, Peru Amazones iezemiešu cilšu džungļu nometnes un Botsvanas bušmeņiem piederošās safari teltis – tas ir pareizs virziens, kur ieguldīt savus līdzekļus ceļojumu piedzīvojumos.