''Karostas cietums ir unikāla vieta, ar to arī piesaista. Kaut arī pastāvam jau piecpadsmit gadus, mūs gandrīz katru nedēļu joprojām uzrunā žurnālisti no visām pasaules malām. Prasa sūtīt bildes, brauc paši bildēt vai intervēt. Tas joprojām turpinās, un mani tas nebeidz pašu pārsteigt, tāpēc arī saku, ka vieta ir unikāla. Mums ir bijuši viesi pat no Zimbabves, nerunājot jau par citām eksotiskām un lielām valstīm," stāsta Monta Krafte.
Viņa gan uzsver, ka
vietas unikalitāti rada tas, kas izveidots, un tie cilvēki, kuri darbojas ar milzīgu entuziasmu. Svarīgi arī izdomātie stāsti un tas, kā tos stāstus izstāsta.
"Šodien joprojām interese ir tāpēc, ka mēs visus šo piecpadsmit gadus esam domājuši ko jaunu. Ar lepnumu varu tagad teikt, ka esam pilna servisa tūrisma objekts, jo tas nav ne kultūras, ne sporta, bet tieši tūrisma objekts – mums dažādas programmas dažādiem apmeklētājiem – ārzemniekiem, vietējiem, lieliem, maziem, ir kafejnīca, suvenīri, nakšņošana, gidi, velonoma utt. Tas ir stabils objekts, kur cilvēki atgriežas,'' klāsta Krafte.
Karostā ir arī labi sadarbības partneri – Beberliņos kempings, baskāju taka, Tarzāns, veikparks. Pie Ziemeļu mola ir kafejnīca, ūdens inventāra noma un velonoma.
"Tomēr
ir tā lielā sāpe, ka Liepājai ir milzīgs potenciāls, bet tas izmantots netiek.
To it sevišķi var teikt par Karostu. Ārzemju tūristi gandrīz 100% brauc uz Karostu, varbūt ne vienmēr uz cietumu, jo tas ir nišas produkts. Karostā joprojām ir neskaitāmi objekti, kas stāv pamesti, kopš tos pameta Padomju armija. Es nesen dzirdēju tādu salīdzinājumu – Kuldīgā ir Ventas rumba, bet tur neviens neiet, tas tāds ūdenskritums, jo tas jau nevienu neinteresē.
Palangā nav fortu, mums ir forti, Kuldīgā, Ventspilī, bet mēs izliekamies, ka mums to nav. Pašvaldība daudz sagaida no uzņēmējiem, tas no vienas puses ir labi un reizē arī slikti. Protams, ir labi, ka pašvaldība veicina uzņēmējus, veidot kaut ko jaunu. Ir tikai jāsaprot viens -
parastais uzņemējs, kurš nodarbojas ar tūrismu, reti ir tas bagātais miljonārs, kurš var atļauties investēt.
Parasti tie ir entuziasti, kuri sāk ar mazumiņu. Cilvēki to dara milzīgu degsmi un entuziasmu, pirmos gadus par savu darbu algu vispār nesaņem. Ja iztur, tad pēc desmit gadiem var būt pelnoši. Gaidīt no uzņēmējiem, ka viņi varētu pārvērst šos milzīgos objektus pārvērst par lielu tūrisma magnētu, man liekas, ka tas ir pārāk optimistiski,'' saka Krafte.
"Mēs savās naktsmītnēs Liepājā uzņemam atpūtniekus no Pēterburgas un Maskavas. Viņus pārsvarā interesē jūra, ir cilvēki, kuriem nekas cits pat neinteresē.
Vecākās paaudzes eiropieši meklē šeit savu jaunības dienu Eiropu.
Viņi ierauga, kāda Eiropa bija pirms politkorektuma, kas ir šodien, nebija tik izteikta globalizācija. Viņiem ir nostalģija. Interesē arī padomju laiku vēsture. Esmu dzirdējusi sakām, ka šobrīd Vācijā valda treknā letarģija, viņi ir ieslīguši lēnā pašapmierinātībā, bet mūsu valsts attīstās, notiek procesi. Viņiem patīk jaunas vēsmas."
Krafte uzsver, ka ir svarīgi, lai līdz Liepājai var nokļūt. Lidostas devums pagaidām ir niecīgs, kaut gan nozīmīgs, tiek gaidīti starptautiskie lidojumi. Un būtiski ir nodrošināt cilvēkiem iespēju atbraukt uz Liepāju no Palangas lidostas.