Par spīti tam, ka pirmdienas rītā Eiropas Savienībai izdevies panākt nozīmīgo vienošanos ar Grieķijas valdību un iespējamās smagākās krīzes Dienvideiropas valsts ekonomikai, cerams, ir gājušas secen, joprojām nav skaidri zināms, kad ikdienas dzīve Grieķijā varētu atgriezties nosacīti pierastās sliedēs, jo vēl šobrīd valstī vietējiem iedzīvotājiem joprojām pastāv ierobežojumi skaidras naudas izņemšanai un daudzos gadījumos arī norēķinu ierobežojumi.
Ārvalstu medijos daudzi ceļotāji norāda uz to, ka, rēķinoties ar norēķinu ierobežojumiem, daži no tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem pieņem tikai skaidru naudu.
“Hotelī viss bija kārtībā un mūsu kredītkarti pieņēma bez problēmām, tomēr turpat blakus, nelielā veikaliņā, bija stingras ierobežojums - nekādas kredītkartes, tikai skaidros eiro un netika pieņemti arī ASV dolāri,” šāda pieredze iepriekšējās nedēļas nogalē bijusi tūristei no Amerikas Ešlijai Rastai.
Tūriste norāda, ka ir ieradusies no Itālijas, sagatavojoties ar vērā ņemamiem skaidrās naudas krājumiem, tomēr, lai pasargātu sevi no nepatīkamiem pārsteigumiem, viņa pastāvīgi seko līdzi ziņām un arī sazinās ar ceļojumu aģentūru.
Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace iepriekš Latvijas Radio norādīja, ka no banku sniegto pakalpojumu viedokļa tūristi Grieķijā var rēķināties ar drošu internetbanku darbību un bankas turpina nodrošināt arī maksājumus ar kartēm. Tomēr, rēķinoties ar to, ka kartes var nepieņemt tirgotāji vai pakalpojumu sniedzēji, skaidra nauda būtu jāņem līdzi.
“Interneta bankas strādā un pārskaitījumi strādā, jautājums varētu būt par to, cik lielā mērā Grieķijā uz vietas varētu izmantot kartes.. Tāpēc būtu ieteicams tomēr ņemt naudu līdzi,” atzina Melnace.
Ievērojami rūpīgāk jāseko līdzi tam, lai skaidrā nauda neaptrūktos, jo Grieķijas iedzīvotāji pēdējo nedēļu laikā aktīvi cenšas izņemt skaidro naudu, un nereti bankomātos naudas vienkārši var nepietikt, norādīja Baiba Melnace.
Eksperti pievērš uzmanību tam, ka arī pirmdienas rītā panāktā vienošanās starp Grieķiju un Eiropas Savienību nenozīmē to, ka situācija ātri atgriezīsies ierastajās sliedēs.
Analītiķis Lorenco Kodonjo vēl īsi pirms vienošanās noslēgšanas prognozēja, ka patērētāju uzticības atjaunošana bankām Grieķijā prasīs vērā ņemamu laiku, tāpēc banku darbs neatsāksies vismaz vēl vairākas dienas.
“Ja izdosies panākt vienošanos, tad pat par spīti tam, ka noguldītāji atkal varēs atsākt uzticēties Grieķijas bankām, joprojām būs nepieciešams laiks, kamēr būs iespējams atjaunot Grieķijai nepieciešamo Eiropas Centrālās bankas likviditātes palīdzību. Tāpēc es domāju, ka varam visai droši prognozēt, ka vismaz vēl vairākas dienas bankas Grieķijā savu darbu neatsāks,” sacīja Kodonjo.
Analītiķis uzsver, ka galvenā problēmā Grieķijas situācijā ir fakts, ka faktiskā naudas aizplūšana no Grieķijas sākās jau ievērojami pirms jūnija dramatiskajiem notikumiem, un šajā laikā, vēl pirms tika ieviesti ierobežojumi, Grieķijas banku sistēma zaudēja daudzus miljardus eiro.
Šobrīd banku sistēmā ir atlicis mazliet vairāk par vienu miljardu un, lai pilnvērtīgi izlietotu nepieciešamo apjomu, Grieķijai būs jāveic nopietnas reformas, uzskata Lorenco Kodonjo.
“Tieši tāpēc mums šoreiz neder viens ātrs ielāps, un mums ir nepieciešama pilnvērtīga ekonomikas atveseļošanas programma, kura faktiski spētu pārbūvēt Grieķijas ekonomiku un īstermiņā vismaz dotu signālus tam, ka valstij atkal var uzticēties Jāpiebilst, ka tieši uzticēšanās šajā gadījumā ir galvenais atslēgas vārds,” norādīja Kodonjo.
No vairākiem ekspertiem izskanējis arī brīdinājums par to, ka ierobežoto norēķinu dēļ atsevišķiem uzņēmumiem Grieķijā bijušas ierobežotas iespējas papildināt preču krājumus, tāpēc piesardzīgākiem būtu jābūt tiem ceļotājiem, kuriem nepieciešamas kādas īpašas preces, piemēram, speciāli medikamenti.
Tomēr šiem brīdinājumiem vienlaikus nevajadzētu kļūt par iemeslu no ceļojuma uz Grieķiju atteikties, jo, pirmkārt, cenas ceļojumiem uz šo valsti pēdējo nedēļu laikā pasaulē krītas, un, otrkārt, viesošanās šajā valstī ir labākais veids, kā palīdzēt tai pārvarēt samilzušās grūtības.
Jau ziņots, ka pirmdienas rītā eirozonas valstu vadītāji un Grieķijas valdība ir panākuši vienošanos par nākamā aizdevuma piešķiršanu, kas tiks saņemti gadījumā, ja Grieķija līdz trešdienai pieņems vairākus likumus, kas skar pensijas, nodokļus un citas nozares. Tādējādi Grieķija gūst tiesības saņemt līdz 86 miljardiem eiro.
Vienošanās panākta pēc 16 stundu gara sarunu maratona, kas sākās svētdien. Tādējādi ir noslēgusies sešu mēnešu ilgā cīņa starp Grieķijas valdību, kad tās vadību pārņēma Aleksis Ciprs.
Eirozonas glābšanas fonds - Eirozonas Stabilitātes mehānisms (ESM) 8.jūlijā saņēmis Grieķijas oficiālu pieprasījumu pēc jaunas palīdzības programmas. Eiropas Centrālā banka (ECB) 13.jūlijā nolēma turpināt sniegt palīdzību Grieķijas bankām līdzšinējā apmērā. Savukārt svētdien, 12.jūlijā, ES nolēma Grieķijai vēl laiku līdz trešdienai.
5.jūlijā Grieķijā notikušajā referendumā par aizdevēju nosacījumiem nobalsojuši 38,69%, bet pret bija 61,31% balsstiesīgo. Nākamajā dienā no amata nolēmis atkāpties Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis.
Kopumā, kā ir aprēķinājusi ziņu aģentūra „Reuters”, Grieķija ir parādā starptautiskiem aizdevējiem gandrīz 243 miljardus eiro. Tās lielākais kreditors ir Vācija.
