Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Mainīs banku likvidatoru un administratoru atalgojuma principus

Sēlijā veido kopīgus tūrisma maršrutus

Sēlijas novadi veidos kopīgus tūrisma maršrutus

Pēdējos gados tūristu skaits Latvijā pieaug, tomēr galvenokārt, īpaši ārzemju viesi, apmeklē vien Rīgai tuvākos un populārākos tūrisma objektus. Lai tūristi vēlētos apskatīt arī interesantākās vietas Sēlijas mazajos ciemos, sākta kopīga maršruta “Sēlijas salas” izveide. Tajā savas unikālās vērtības apvienos 17 ciemi no septiņiem novadiem.

Jau vairākus gadus populārākais tūristu galamērķis Zemgalē ir Rundāles pils un Tērvetes dabas parks, kuru pagājušajā gadā apmeklēja vairāk nekā 146 000 viesu. Tikmēr, piemēram, Pilkalnes muižā Neretas novadā, kas lepojas ar vēsturiskiem senās muižas darba rīkiem, gadā iegriežas vien ap 450 viesiem.

“Mēs jau esam tādā pabērna lomā. Varbūt tas nav pareizais vārds, bet mēs esam vienīgie šajā apkaimē, kur oficiāli piedāvā naktsmītnes un tūrismu. Ja nav infrastruktūras un blakus vēl kādu, tad tam ceļotājam nereti rodas šaubas,” saka Pilkalnes muižas īpašnieks Valdis Tomsons.

Lai veicinātu līdzsvarotu attīstību, kā arī mudinātu iesaistīties uzņēmējdarbībā, vienlaikus veicinot arī vēsturiskā Sēlijas novada attīstību, piecas lauku partnerības vienojušās projektā “Sēlijas salas”.

Tā laikā 17 mazajās Sēlijas apdzīvotajās vietās tiks veidoti kopīgi tūrisma maršruti.

“Iedzīvotāji kopīgi vienosies par to, ko viņi paši grib izcelt, kas ir viņu unikālais. Mēs savukārt kā lauku attīstības eksperti palīdzēsim skaistāk noformēt un pielikt akcentiņus,” pauda biedrības “Latvijas lauku forums” izpilddirektore Anita Seļicka.  

Lai apzinātu, kādas tad ir Sēlijas pērles, katrā no 17 vietām notiek “Dzīvās sarunas”. Atradumu nav maz. Ir gan unikāli rokdarbu veidi, gan kulinārais mantojums un dažādas interesantas vēstures liecības.Mums ir manteļskurstenis, ko mēs varam piedāvāt apskatīties. Pašlaik gan nedarbojas, bet doma tāda, ka darbosies. Iekšā ir ļoti veca maizes krāsns, ko mēģināsim darbināt un darīties,” saka “Medņu kroga” pārstāve Evita Mazjāne.

Arī Pilkalnes muižā ir kāda pērle - vienīgā ar malku kurināma plauktu graudu kalte. “Tādu lietoja ap 1860. gadu, pirms tam kūla ar dažādiem spriguļiem jau sausus graudus, un pārkaltēšana nebija vajadzīga. Kuļmašīnā arī kūla sausus graudus, bet daļu vajadzēja pārkaltēt, un tādām vajadzībām izveidoja šādas kaltes,” norāda Tomsons.

Kopīgie maršruti, kā arī vienoti tūrisma bukleti projektā, kura kopējais finansējums ir ap 100 000 eiro, tiks izstrādāti divu gadu laikā, bet jau šovasar notiks dažādi pasākumi, lai prezentētu atrastās Sēlijas pērles.

Saistītie raksti
Ceļošana
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti