Rudens izskaņas svētki (Herbstausklang) un Ražas svētki (Erntedankfest) tiek svinēti kopā. Ražas svētki, lai gan saknes tiem aug pagānismā, tomēr jau sen, kopš 3. gadsimta, skaitāmi arī pie kristīgās tradīcijas. Tā kā dažādās klimatiskajās zonās raža ienākas dažādos laikos, tie nekad netika svinēti visur vienā datumā, un tā tas palika arī pēc Reformācijas.
Evaņģēliskā baznīca Ražas svētkus dažviet saistīja ar Bartolomeja dienu (24. augustā), citur ar Egīdijas dienu (1. septembrī). Visbeidzot tos tomēr saistīja ar Mihaela dienu 29. septembrī vai svinēja nedēļu pēc tam. Tas iegājās arī Latvijā, seno nosaukumu appļāvības jeb apjumības nomainīja Miķeļi, kad joprojām tiek atzīmēta gada auglīgās daļas aizvadīšana.
Vīna reģionos ražas svētkus svin vēlāk – kad kādreiz tika nonests lejā pēdējais vīnogu grozs.
Šobrīd gan saistībā ar klimata pārmaiņām vīnogas tiek novāktas agrāk, arī grozos uz muguras tās neviens vairs lejā nenes, tomēr tradīcija svinēt Ražas svētkus oktobra beigās palikusi.
Tā vīndaru ciemā Īringenē, kas atrodas Braizgavā, augstākās klases vīnu apgabalā pie Ķeizarkrēsla pakalniem Bādenē, tradicionāli tos vienmēr svin oktobra beigās, nedēļas nogalē, turklāt abas dienas. Notiek gan balle sestdienas vakarā, gan burziņš ārā pie galdiem pa dienu. Tradicionāli tiek baudīts jaunvīns (salds, līdz galam vēl neizrūdzis vīns no šīs ražas vīnogām) un sīpolkūkas.
Svētku neatņemama sastāvdaļa ir Pateicības dievkalpojums, kur tiek uzsvērts, ka ne viss ir tikai no cilvēka saprāta un čaklajām rokām atkarīgs – daudz kas ir arī providences ziņā. Piemēram, labvēlīgi laikapstākļi.
Vairākās apdzīvotās vietās, arī Īringenē, no labības vai vīnogulājiem tiek pīts īpašs "ražas kronis", ko svinīgi nes procesijā cauri ciemam vai novieto baznīcas altāra zonā.
Jāpiebilst, ka Īringenes evaņģēliski luteriskās baznīcas altāris vienmēr ir sevišķi grezni rotāts ar rudens veltēm – jau kopš 1976. gada to ar lielu rūpību dara Arno Millera kungs, un ļaužu pūļi no tuvienes un tālienes vairākas dienas plūst apbrīnot šo meistardarbu, bet vietējo mediji publicē attēlus tiem, kas netiek to aplūkot klātienē.
Ražas svētku neatņemama sastāvdaļa ir ne tikai priecāšanās un pateicība, bet arī dalīšanās, jo, kā zināms, dots devējam atdodas. Daudzviet šajā laikā notiek dažādi labdarības pasākumi, kad daļa ražas vai produktu tiek ziedots trūkumcietējiem. Svētku gājiena laikā tā dalībnieki cienā skatītājus ielas malās – bērni saņem ābolus, bumbierus, vīnogas, bet pieaugušie glāzītēs – stiprākus labumus no tiem pašiem augļiem.
Gājiens allaž, arī šogad, ir ļoti krāšņs – tajā piedalās gan vīndari un vīndaru apvienības rudens labumiem rotātos traktoros un ratos, gan dažādas biedrības un muzikālās apvienības.
Divus gadus gājiens ierobežojumu dēļ nenotika, tādēļ šogad pulcēja īpaši daudz viesu, arī laiciņš bija silts un saulains. Aiz "Ķeizarkrēsla heroldiem" – fanfaristu un bundzinieku biedrības – gājienu atklāja grezns zirgu pajūgs, kurā vietējo svarīgo amatpersonu pavadībā sēž goda viese – šī gada Vīna princese Vera Klingenmaiera. Vīna princese, tāpat kā Vīna ķēniņiene, ir īpaši tituli, un to īpašniecēm jāpiemīt ne tikai dailei un prātam, bet arī pamatīgām zināšanām vīnkopībā un vīna darīšanā, jo viņas reprezentē attiecīgā apgabala vīnus.
Īringene ir viens no 14 senajiem vīndaru ciemiem, kas ērti iekārtojies Ķeizarkrēsla vīna pakalnu nogāzēs.
Vīns te ir dzīvesveids, iesakņojies jau kopš apmēram 2000 gadiem. Pats Ķeizarkrēsls (Kaiserstuhl) pieder pie Bādenes vīna apgabaliem, ir apļveida senu vulkānu grēda apmēram 100 km2 platībā. Pateicoties karstajam, saulainajam klimatam un vulkāniskajai augsnei, bagātai ar minerāliem, šeit ir izcils augļkopības un vīnogu reģions, šeit darītie vīni ir augstākās klases, aromātiski un ar ļoti daudzveidīgām garšas niansēm.
Bādenes apgabals, kur atrodas Ķeizarkrēsls, ir vienīgais vīnogu audzēšanas reģions Vācijā, kas pieder pie tā sauktās Eiropas Savienības noteiktās "B zonas" – turpat, kur tādas slavenas Francijas vīna provinces kā Šampaņa, Luāra, arī tepat blakus esošā Elzasa.
