„Siļķu brāķis” jeb zivju šķirošanas noliktava, kur ierīkota krāšņa ekspozīcija par seno Liepāju, šajā nedēļas nogalē sāk savu trešo sezonu. Divās iepriekšējās to jau apmeklējuši vairāki tūkstoši interesentu, turklāt jaunais tūrisma piedāvājums saņēmis arī „Liepājas kultūras balvu”.
Par jauno mājvietu pastāstīja „Siļķu brāķa” saimnieks Kaspars Grīnfelds:
„Gadījās šis no lielajiem meklējumiem pilsētā, atradām, Aigars Laugalis ir šīs mājas saimnieks un tagad jau liels mūsu draugs. Viņš arī piedāvāja mums šīs telpas uz sezonu nodrošināt. Ienākot telpā, var sasmaržot zivis, jo tieši zem mums atrodas zivju pārstrādes cehs. Varbūt šorīt nav tik izteikti, bet, kad ir aktīva darbība, te arī smaržo pēc zivīm.”
Viņš pastāstīja, ka ēka ir 19. gadsimta vidus siļķu brāķa dvīņu brālis, jo spīķeris vizuāli ir ļoti līdzīgs īstajam siļķu brāķim, kas atrodas pie jaunā tilta. "Mēs pat no terases varam redzēt to siļķu brāķa ēku.
Šī ēka vēsturiska tika celta kā graudu noliktava, tagad zivis te ir karalienes.
Gan restorāns piedāvā zivis, gan ekskursantiem būs iespēja redzēt, kā kanāla malā izkrauj zivis. Ļoti piemērota vieta mūsu projektam,” sacīja Grīnfelds.
„Siļķu brāķa” burvība ir gan krāšņā ekspozīcija, gan profesionāli Liepājas gidi, kuri atraktīvā veidā atklāj pilsētas straujo izaugsmi un industrializācijas uzplaukumu.
Par to vairāk pastāstīja Daumants Vidiņš:
„Liepājai ir bijuši vairāki attīstības cikli. Ir bijis lielais bums – 19. gadsimta beigas un 20. gadsimta sākums, kad Liepājā ražoja daudz.
Tas nav saistīts tikai ar Liepāju vai Krievijas impēriju, bet vispār procesiem Eiropā. Strauji auga pilsētas. Liepāja bija viena no lielākajām ieguvējām Latvijas teritorijā. Auga arī kultūras dzīve. Liepājā bija vairāki teātri, strauji ienāca kino mode. Ja Parīzē demonstrēja 1895. gadā, tad Liepājā jau pēc trīs gadiem notika pirmais kino rādīšanas seanss. Vēlāk tika izveidots cirks. Liepāja kļuva par tik lielu pilsētu, ka sāka sevi salīdzināt ar Rīgu, tāpēc bija pašiem savs cirks.”
Ekskursija „Siļķu brāķis” ir saistoša arī vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem. Tie ir stāsti, ko klausīties, lietas un zivis, ko aptaustīt. Var sasmaržot importa preces no tālām zemēm, melnos piparus, kanēli, melno tēju ar vaniļu. Visbeidzot ir arī pati siļķu brāķēšana, kurā var piedalīties apmeklētāji.
„Tirgus daļā notiek viena no būtiskajām daļām. Šeit brāķē siļķes, kuras atvedam uz tirgu. Izstāstām, kas nonāk tirgū par kādām cenā, kādi blakus produkti rodas no izbrāķētām zivīm. Brāķēšana ir šķirošana, vecos laikos teica – brāķēšana kā darbības vārds,” stāstīja projekta vadītājs.
Gidi zinās pastāstīt ar par daudziem mazāk zināmiem faktiem, piemēram, kā no Liepājas regulāri devies tvaikonis uz Ņujorku, turp devusies arī emigrantu plūsma.
„Tvaikoni izmantoja gan vietējie, gan emigranti no visas plašās Krievijas impērijas. Pat cilvēki no Sibīrijas apgabaliem un Mongolijas stepēm ieradās Liepājā, no kurienes ceļoja tālāk uz apsolīto zemi Ņujorku. Pa visu plašo Krievijas impēriju staigāja aģenti, kuri piedāvāja ceļot uz Ameriku, bet vēl bija jātiek līdz Liepājai. Liepājā ieradās daudz emigrantu, daļa arī palika Liepājā strādāt rūpnīcās," stāstīja Vidiņš.
Liepāja strauji attīstījās par kūrorta un tūrisma pilsētu ar tai raksturīgiem izklaides un atpūtas centriem – viesnīcām. Tur saklausāmi un līdzi dzīvojami slavenā kinooperatora Eduarda Tisē, leģendārā žongliera Alfona Virkava, pasaulslavenā mākslinieka Marka Rotko un daudzu citu spilgtu personību piedzīvojumi un dēkas. Par to visu var uzzināt arī ekskursijā „Siļķu brāķis”.
