2012. gadā Mārtiņš un Inga Pērkoni no Rīgas dzīvokļa pārvācās uz privātmāju Ādažu novada Kadagā. Tuvu pilsētai, bet sajūta kā laukos.
"Laikam apnika pilsētas dzīve. Gribējās tuvāk dabai, mežā kaut kur. Tajā brīdī nebija plāna par mājražošanu vai lauku tūrismu," stāstīja saimnieks.
"Es esmu māksliniece, un man gribējās gleznot. Gleznošana ir tāda nodarbe, ko tu nevari darīt dienu un nakti. Papildus izdomāju aizbraukt uz Latgali pamācīties podus taisīt. Tā aizrāvāmies, ka mums jau pēc mēneša bija ceplis pagalmā. Latgalē mācījāmies taisīt podus pie podnieka Vasilevska Ēvalda," piebilda saimniece.
Cilvēki pamazām uzzināja, ka Kadagā ir ceplis, un vēlējās iegādāties ne vien produkciju, bet arī paši iemēģināt roku mālu mīcīšanā un trauku gatavošanā. Tapa piedāvājums tūristiem, kuri var gan paši darboties, gan vērot cepļa kurināšanu un to, kā māla trauki no tā tiek izņemti.
"Protams, ka visiem gribas šo pamēģināt. Tas izskatās skaisti. Tas nav tik vienkārši, kā izskatās, bet tiem, kas brauc pie mums uz darbnīcām, ja izvēlas, varam piedāvāt šādu iespēju," sacīja Inga Pērkone.
Pērkonu cepļa apmeklētāji tiek iepazīstināti arī ar bišu dzīvi, jo saimnieki blakus mājām izveidojuši kārtīgu bišu dravu. Interesenti var piedalīties arī glezniecības nodarbībās.
Pirms pāris gadiem Mārtiņš blakus ceplim uzbūvēja kārtīgu maizes krāsni. Sākumā ģimenes vajadzībām, bet nu jau tā kļuvusi arī par ekskursiju sastāvdaļu, ļaujot tūristiem uzzināt, kā tiek cepta maize.
Krāsns ir tāda pati kā lauku mājās. Temperatūra maizes ielikšanas brīdī ir apmēram 300 grādi. Maizīte cepas apmēram stundu. Maize krāsnī sanāk tik garda, ka tā jau tiek tirgota arī vietējos veikaliņos.
