Gaisa trases Latvijā izvietotas daudzās - Rīgā, Siguldā, Liepājā, Ogrē, Daugavpilī, Tērvetē un citur. Latvijas Radio kopā ar PTAC darbiniekiem devās uz pirmspēdējo pārbaudi Tērvetes gaisa takās.
Inspektori Rūdolfs Šnepsts un Santa Amola sākumā iepazīstas ar aprakstiem un to, kā lietot trasi. Viņi uzreiz secina - ir dažas sīkas nepilnības.
"Jums tāpat vajadzētu kaut kādu to trases shēmu, kaut kādu grūtības aprakstu," iesaka inspektors Šnepsts.
Tā gan ir tikai rekomendācija. Tālāk inspektori dodas uz ekipējuma telpu un vietu, no kuras apmeklētāji dodas trasē, kur pie sienām sakārtas ķiveres un uzkabes. Kamēr inspektors Šnepsts pārbauda dokumentus, Amola pēta ekipējumu.
"Principā visam drošības inventāram ir jābūt ar CE marķējumu.
Mēs piefiksējam ražotāju, kādā stāvoklī, skatāmies, vai tās pašas karabīnes trīši nav izdiluši tā, ka trasē vairs nevar izmantot. Vienkārši vēršam uzmanību uz to, ka būtu jāseko līdzi inventāra stāvoklim. CE marķējums nozīmē, ka tā ir atbilstība Eiropas standartiem," stāsta Amola.
Tērvetē ar ekipējumu arī viss ir kārtībā. Tomēr trūkst dažu dokumentu - nelaimes gadījumu žurnāla, instrukcijas un izmantotā ekipējuma apraksti. Inspektore Amola arī pati iziet gaisa trasi. Tas ir vienīgais veids, kā var pamanīt kādas nepilnības, kas redzamas tikai no augšas. To nav daudz.
Pirms tam inspektors Šnepsts arī novērojis, ka dažas platformas kokos nav taisnas.
"Tas nozīmē, ja viņa ir šķība, līdz ar to tur ir izveidojusies kaut kāda brīvkustība kaut kur.
Un vēl ir tas, tā ir vieta, kur mēs atrodamies drošībā. Tā nav vieta, kur gūstam vēl papildu adrenalīnu. Tas nav katastrofāls, bet viņām vajadzētu būt taisnām," skaidro Šnepsts.
Kopumā pārkāpumu Tērvetes trasē ir maz, norāda Amola. Nekas bīstams trasē nav atrodams. Defekti ir aprūsējušas skrūves, dažviet uz skrūvēm nav uzgaļu, kas novērš saskrāpēšanās risku.
"Varbūt tie daži pamatdēlīši, kuriem bija troses izvirzījums. Bet nekas tāds būtisks. Platformas visas turējās vietā. Jutos visur stabili, droši," stāsta Amola.
Līdzīgas problēmas ir arī pārējām gaisa trasēm Latvijā. Lielākais klupšanas akmens - dokumentācija.
"Ja skatās no dokumentācijas viedokļa, tad dokumentācija nav gandrīz nekur tāda, kādu mēs to vēlētos redzēt. Tehniski nav nekādas tādas būtiskas neatbilstības," skaidro Amola.
Kopumā gaisa trašu tehniskais stāvoklis ir apmierinošs, bet tām klibo dokumentācijas nodrošināšana. Tehniski dažām trasēm atsevišķos posmos iesaka nomainīt koka elementus. Visbiežāk trasēs inspektori pamana šķības platformas, kokos ieaugušas starplikas, aprūsējušas skrūves. PTAC speciālisti arī secinājuši, ka, jo jaunāka trase un mazāka tās noslodze, jo nepilnību mazāk.
