''Garīgākais ceļojums pasaulē šoreiz jūlijā pa Latviju. Skaisti, mēs varējām sēdēt pie ezera, skatīties, kā ūdens kustas, un mums nevajadzēja neko vairāk… tas ir forši''. - Tā savu ceļojumu jūlijā uz Kurzemi raksturo valmieriete Santa Baumane, kurai iepriekš gadus četrus bija ierasts ar draugiem ikkatru atvaļinājumu doties ārvalstu ceļojumos. ''Mēs divas reizes gadā atvaļinājumu pavadījām ārvalstīs, šogad pavasarī mums bija plāns doties uz Maroku, bet ar visu pandēmiju mūsu plāni atcēlās un tad bija jādomā, ko darīt Latvijā. Mēs izdomājām - dosimies neplānotā braucienā uz Kurzemes pusi.''
Braucienu uz Kurzemi Santa nenožēlo, vien atzīst, ka Latvijas apceļošanā galvenā problēma ir nepastāvīgie laika apstākļi, bet arī tiem varot piemēroties.
''Laikapstākļi mūs pievīla ļoti, bet mēs no rītiem pamodāmies un tad domājām, uz kuru pusi lai dodas, un patiesībā mēs nonācām riktīgi feinās vietās. Piemēram, tā pati Liepāja - visbiežāk cilvēki dodas uz kaut kādiem populārākiem tūrisma objektiem, bet mēs vienkārši vienas dienas laikā izstaigājām Liepāju no A līdz Z. Tiešām var meklēt un var atklāt,'' stāsta Santa.
To, ka tagad tālāku un eksotiskāku ceļojumu galamērķu vietā ir izvēlēta kāda no Latvijas vietām, apstiprina arī aptaujātie kempingu un viesu māju saimnieki.
''Mēs esam aprunājušies ar mūsu viesiem, protams, plāni ir mainīti, citiem bija Horvātija vai Malta ieplānota, tā vietā viņi paliek Latvijā un apceļo Latvijas ezerus, izvēlas labāk palikt Baltijas valstu ietvarā. Līdz ar to arī lauku tūrisma uzņēmēji ir savā veidā vinnētāji, jo tas latvietis apceļo vietējo valsti,'' par apmeklētāju trūkumu nesūdzas arī Burtnieku kempinga „Ezerpriedes” īpašniece Zane Jēgere.
Vidzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Raitis Sijāts atzīst, ka Covid-19 krīzes laiks savā ziņā nāk par labu vietējam tūrismam, jo, izrādās, daudziem šovasar Latvija ir gluži vai jaunatklājums.
''Mēs šovasar redzam, ka ir cilvēki, kuri pirmo reizi vispār te atbrauc. Man ir dažās vietās muzejos Piebalgā un citur teikuši, ka viņi vispār nav tur bijuši, viņi ir 20 gadus kaut kur braukājuši, kaut kur ceļojuši, visu laiku viņiem ir stāstīts, ka Latvijā nekā nav, ka viss ir kaut kur tālu... Bet tas, kas mums ir šeit, - es domāju, ka daudziem vispār atveras acis,'' spriež Sijāts.
To, ka šovasar, apceļojot Latviju, piedzīvoti negaidīti jaunatklājumi, atzīst arī valmieriete Līga Kāposta, kura kopā ar draugu Mārtiņu devās ceļojumā jūnijā, kad vēl spēkā bija daudzi ierobežojumi:
''Dabas takas šajā ziņā bija tieši izcilas, jo garākajās takās tieši cilvēkus nevar satikt. Tu staigā, un miers, un daba, un, ja ir labs laiks, tad vispār izcili.''
Apmeklēt dabas takas šovasar izvēlas daudzi, un līdz ar to Vidzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Raitis Sijāts vērtē, ka attaisnojas to izveidē ieguldītais darbs:
''No marta vidus tieši taku pieprasījums ir lielāks nekā iespējas. Ja pirms kādiem gadiem mums teica - kāpēc jūs attīstāt šo dabas tūrisma piedāvājumu, velo, kājāmgājējiem un visu pārējo... Nu mēs redzam, ka tas šobrīd ir ļoti pieprasīts, mēs vienkārši drusciņ ātrāk pagājām uz priekšu laikā, bet tas ir tas ieguvums.''
Latvijas apceļošana šovasar daudziem tik tiešām ir atklāsme par to, ko var ieraudzīt, iepazīt, nobaudīt tepat uz vietas, un līdz ar to tā ir arī savā ziņā reklāma turpmākajiem ceļojumiem. Arī abas valmierietes Līga un Santa neslēpj, ka ir jau plāni, kurp vēl doties.
''Mēs, braucot garām daudzām vietām, jau salikām plānus nākamajam ceļojumam pa Latviju. - Mums āķis lūpā ir, jo iepriekšējos četrus gadus tu brauc pa ārzemēm, tur viss ir saplānots, viss ir skaisti, bet
Latvijā tas foršākais ir tas: tu paņem telti, paņem makšķeri un dodies dabā, tas ir tāds garīgais piepildījums un tāda prāta tīrība, kādu ārzemēs mēs nedabūjām.''
Protams, lai arī šobrīd netrūkst Latvijas apceļotāju, vietējam tūrismam zaudējumus radīja maija un jūnija mēneši, kad vēl spēkā bija ierobežojumi. Nenoliedzami labākā situācijā ir mazās viesu mājas un kempingi, daudz bēdīgāka situācija ir tiem tūrisma uzņēmējiem, kuri savu darbību ir orientējuši uz lielu pasākumu organizēšanu.
