Kurzemes tūrisma asociācijas pārstāvis Artis Gustovskis ārzemju tūristiem parasti arī tieši un bez aplinkiem pajautājot „Kāpēc jūs braucat uz Latviju?”. Kaut arī dažam labam Latvijas iedzīvotājam joprojām šķiet, ka te nav ko redzēt, tad tūristi domā citādi, saka Artis:
„Tūristi tā arī atbild, pirmkārt, Latvijā ir droši! Interesants dabas galamērķis - nesabojātā daba (kaut gan mums pašiem šķiet, ka meži tiek izcirsti un ir citi civilizācijas faktori). Vēl lielai daļai patīk, ka mums ir nesabojāts ēdiens.”
Pētot skaitļus un faktus, jāsecina, ka Kurzemi kā tūrisma galamērķi popularitātes ziņā pārspēj tikai galvaspilsēta un Rīgas apkārtne.
Arī Vācijas tūristu paradumi laika gaitā esot mainījušies, stāsta gide un „Maras muižas” saimniece no Turlavas pagasta Ilga Pranča-Hartingere. Viņa pirms vienpadsmit gadiem atgriezusies Latvijā no Vācijas un tagad aktīvi strādā tūrisma jomā un interesējas par muižas un Latvijas vēsturi. Ilga skaidro, ka agrāk tūristi no Vācijas parasti apceļoja visas trīs Baltijas valstis, bet pēdējā laikā par viņu galamērķi kļūst, piemēram, tikai Kurzeme:
„No Vācijas biežāk brauc žurnālisti. Es zinu trīs labas filmas par Kurzemi, mazajām pilsētiņām – Kuldīgu, Sabili, Aizputi. Dokumentālās filmas rāda visos galvenajos Vācijas kanālos. Cilvēki, kuri te brauc, stāsta, ka redzējuši par Kurzemi tieši šajās filmās.”
Tas ir viens no mārketinga rezultātiem, kas iespaidojis tūristus. Daudz aktīvāk nekā agrāk kurzemnieki piedalās arī dažādās izstādēs un pasākumos gan Latvijā, gan ārvalstīs. Ir vēl citi faktori, skaidro nozarē strādājošie, arī fakts, ka Kurzemē, lielākās un mazākās pilsētās attīstās tūrisma infrastruktūra. Tas ir visu kopdarbs, saka Ilga no Maras muižas:
„Protams, mēs esam izauguši. Ir jauni piedāvājumi, viesnīcas un ēdināšanas vietas.”
Lai arī joprojām skeptiķu Latvijā netrūkstot, Kurzemes tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Artis Gustovskis rāda skaitļus, kas pierāda, ka visā pasaulē tūrisms attīstās ļoti strauji un ir pat pielīdzinām naftas biznesam. Tā ir perspektīva nozare Latvijā, taču ir arī trūkumi.
„Neskatoties uz to, ka tūristu skaits pieaug un tūrisms pašlaik atrodas labā situācijā, mums ir daudz trūkumu un problēmu. Sāk kristies kvalitāte naktsmītnēs un krodziņos, ko ietekmē lielais cilvēku pieplūdums. Lielākā problēma, ka naktsmītnes un pilsētu pārstāvji nepietiekami plāno pasākumus nesezonā. Joprojām Kurzemē pietrūkst spa,” dažas būtiskas lietas uzskaita Gustovskis.
''Latvija Travel'' mājaslapā kā viens no meklētākajiem objektiem Kurzemē ir tieši Liepājas Olimpiskais centrs, kur atrodas spa zona un baseins. Kā zināms, Liepājā šobrīd ir aktuāls projekts par lielāka spa centra būvniecību pie jūras. Kuldīgā būs baseins un neliela spa zona nākamgad, savukārt Ventspilī darbojas ūdens atrakciju parks. Neraugoties uz to, ūdens prieku piedāvājumu tūristiem joprojām ir par maz, spriež Gustovskis:
„Tiklīdz kāda viesnīca uztaisa spa, mēs uzreiz redzam, ka nesezonā piepildījums palielinās par simt un vairāk procentiem. Zinu, kaut vai mani kolēģi un draugi no Igaunijas vai Lietuvas, kuri atbrauc, prasa par pirtīm vai spa, kur atpūsties ar ģimeni. Tā ir joma, kur vēl varam strādāt nākotnē.”
Vēl viens būtisks rādītājs ir pasākumi, kurus pārsvarā apmeklē pašmāju atpūtnieki. Kurzemes tūrisma asociācijas pārstāvis uzsver, ka Kurzemē par absolūto līderi šosezon kļuvis „Prāta vētras” koncerts Liepājā. Iespaidīgi skaitļi ir arī „Kuldīgas dzīrēm”, kas notika četras dienas:
„Mēs Kuldīgā sākām jaunu uzskaiti. Pasākuma laikā veicām uzskaiti ar mūsdienīgām tehnoloģijām. Uzskaitījām, kā pasākumi ietekmē apmeklētāju skaitu pieaugumu. Varam nākt klajā ar interesantu faktu, ka ''Kuldīgas dzīrēs” bija aptuveni 100 tūkstoši apmeklējumu, ar to nedomājot pašus apmeklētājus, bet apmeklējumus.”
Zināms, ka Kuldīgā ir četras video kameras, kas palīdz veikt šo apmeklētāju uzskaiti. Joprojām Kurzemē visvairāk tūristu ir no Lietuvas, tad seko Vācijas un Krievijas tūristi, kuri atkal sāk atgriezties Latvijā. Tūristu interese šogad esot tik liela, ka, piemēram, Liepājā nācies pat vairākkārt drukāt informatīvos bukletus.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati liecina, ka 2016. gada 2. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 612,9 tūkstoši viesu, kas ir par 6,1 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Salīdzinot ar 2015. gada 2. ceturksni, viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 6,6 %. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,9 naktis.
Latvijā kopumā 2016. gada 2. ceturksnī apkalpoti 432,7 tūkstoši ārvalstu viesu, no tiem lielākoties bija viesi no kaimiņvalstīm – no Krievijas, Lietuvas, Igaunijas un Baltkrievijas. Pamazām pieaug tālāku ciemiņu daudzums – no ASV, Spānijas, Lielbritānijas.
